"8. panta otrā daļa – šādu likumprojekta ietvaru, to nepaplašinot, atbalsta arī esošais Valsts prezidents Egils Levits. Pie šāda likumprojekta ietvara komisija vienojās arī pieturēties, izskatot iesniegtos priekšlikumus," norādīja atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).
Tiesa, deputāts Jānis Dombrava (NA) debatēs atgādināja, ka, jau izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, esot paudis, ka "šis ir kaitnieciskākais darbs, ko Valsts prezidents Vējonis bija paveicis savas prezidentūras laikā. Un es uzskatu, ka šie vārdi atbilst patiesībai, jo mēs redzam, ka šobrīd otrajā lasījumā ir apiets pēc būtības Pilsonības likums un likums Par bijušās PSRS pilsoņiem un ir sasniegti iekšā grozījumi, ar kuriem faktiski tiek paplašināts pilsoņu loks, piešķirot automātiski... vismaz vēlas daži piešķirt automātiski pilsonību daudziem tiem, kas nekad nav gribējuši būt par Latvijas pilsoņiem". Viņa partijas biedrs Aleksandrs Kiršteins debatēs vaicāja: "Vai Latvija ir tikai teritorija, vai tā ir nacionāla valsts? Vai pilsoņi ir tikai nodokļu maksātāji, kas dzīvo šajā teritorijā, kā mums cenšas iestāstīt. Vai ir piederīgi nācijai? Un piederīgi arī grūtās dienās? Piederīgi aizstāvēt šīs valsts neatkarību un piederīgi neskriet uz nākamo laimes zemi, tikko rodas mazākās grūtības un mazākā vēja pūsma."
Viskarstākās debates, vairākkārt kāpjot tribīnē un riskējot pat ar mikrofona atslēgšanu, izraisīja pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems, kurš bija iesniedzis priekšlikumu likumprojektu nosaukt pavisam citādi un ierosinājis piešķirt pilsonību nepilsoņiem, kuri dzimuši Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta. Pēc deputāta rīcībā esošajiem statistikas datiem, šajā laikā Latvijā ir piedzimuši 10 028 nepilsoņi, tajā skaitā 2993 cilvēki vecumā līdz 15 gadiem. Cik no šiem cilvēkiem ir pametuši Latvijas Republikas teritoriju vai miruši, nav zināms. "Šie cilvēki, piedzimstot Latvijā, pilsonību nav saņēmuši ne jau savas vainas dēļ, bet tā iemesla dēļ, ka Latvijas sabiedrībā ir bijis populāri radīt šo sašķeltību," teica Gobzems. Līdzīgus argumentus minēja arī vairāki Saskaņas deputāti, piemēram, Nikolajs Kabanovs sacīja: "Tas ir jautājums, kāpēc valstsvīri negrib iekarot nepilsoņu sirdis. Varbūt viņiem ir bailes no Krievijas. Man šķiet, ka tas ir ļoti aplami saistīt vispār nepilsoņu fenomenu ar konkrētu valsti." To, ka ANO Bērnu tiesību konvencija paredz tiesības uz pilsonību katram bērnam kopš dzimšanas, norādīja Boriss Cilevičs (Saskaņa).
Attīstībai/Par! frakcija savukārt ierosināja atzīt par Latvijas pilsoņiem nepilsoņu bērnus un jauniešus vecumā līdz 15 gadiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 27. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
atiruj31
Tiek nostiprinātas
oskars