Viens no pedagogu darba samaksas jaunās sistēmas, kas stājās spēkā 2016.gada 1.septembrī, mērķiem bija mazināt darba samaksas nevienlīdzību starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem dažāda lielumu skolās, kā arī darba samaksas nevienlīdzību vienas skolas ietvaros. 2015/2016.mācību gadā mēneša darba algas likme dažādu pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotājiem atšķīrās par vairāk nekā 70%, kā arī bija ievērojamas atšķirības (līdz 60%) vienas skolas ietvaros.
Toreiz, izstrādājot jaunus noteikumus, IZM prognozēja, ka, ņemot vērā mērķdotācijas pieaugumu, atšķirības mēneša darba algas likmēs varētu samazināties, taču pašvaldību vispārējās izglītības skolu mērķdotācijas tarifikāciju dati VIIS liecina, ka 2016.gada 1.septembrī maksimālā mēneša darba algas likme bija 1520 eiro (mēneša darba algas likmes palielinājums 123%), norādot, ka nevienlīdzība darba samaksas jautājumos turpina pieaugt.
Lai samazinātu esošo nevienlīdzību skolotāju mēneša darba algas likmē, noteikumos piedāvāts noteikt, izglītības iestādes vadītājam saskaņā ar iestādē apstiprinātajiem kritērijiem, izvērtējot pedagoga darba intensitāti un personīgo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, apstiprinātā valsts budžeta finansējuma ietvaros ir tiesības noteikt līdz 50% augstāku vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagoga mēneša darba algas likmi par zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi. Izglītības iestādes vadītājs, nosakot mēneša darba algas likmi, var ņemt vērā pedagoga pedagoģiskā darba stāžu. Tādējādi IZM cer, ka turpmāk atšķirības nepārsniegs 50%.
Minētais ierobežojums neļaus palielināt nevienlīdzību mēneša darba algas likmes noteikšanā un varētu ietekmēt 75 skolotājus, kuriem 2016.gada 1.septembrī mēneša darba algas likme bija robežās no 1020 eiro līdz 1520 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka skolotājiem mēneša darba algas likme mainās katru gadu, veicot tarifikāciju uz 1.septembri, un tā ir atkarīga no vairākiem objektīviem faktoriem, piemēram, izglītojamo skaita izmaiņām.
Pērn apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā paredzēja, ka, nosakot pedagoga darba samaksu, var ņemt vērā pedagoga pedagoģiskā darba stāžu. Lai mazinātu darba samaksas nevienlīdzību starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem, kā arī izpildītu Izglītības likumā ietverto regulējumu, izmaiņas pedagogu darba samaksas noteikumos paredz noteikt, ka izglītības iestādes vadītājam, izvērtējot pedagoga darba intensitāti un personīgo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, apstiprinātā finansējuma ietvaros ir tiesības noteikt līdz 50% augstāku (līdz 1020 eiro) vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagoga mēneša darba algas likmi par zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi (680 eiro). Pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai izglītības iestādē jāizstrādā vienoti kritēriji, kas izdiskutēti pedagogu kolektīvā un nedublē papildpienākumus, par kuriem pedagogiem var piešķirt piemaksu par papildpienākumu veikšanu. Tas paredz arī to, ka izglītības iestādes vadītājs, nosakot mēneša darba algas likmi, var ņemt vērā pedagoga pedagoģiskā darba stāžu.
Grozījumi noteikumos arī paredz, ka, lai izglītības iestādēm mazinātu birokrātisko slogu, izglītības iestādes vadītājam tarifikācija būs jāveic vienu reizi gadā - uz 1.septembri, no noteikumiem izslēdzot pienākumu to darīt arī uz 1.janvāri. Taču saistībā ar tarifikācijas aprēķināšanu noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka, pedagoga mēneša darba samaksas noteikšanas nosacījumiem mainoties, izglītības iestādē pedagoga darba pārtarifikācija veicama piecu darbdienu laikā.
Ņemot vērā to, ka izglītības iestādēm var būt struktūrvienības, kurās izglītojamo skaits ir būtiski mazāks nekā pamatiestādē, grozījumi paredz, ka vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem mēneša darba algas likmi nosaka izglītības iestādes vadītājs ne mazāk kā 80% apmērā no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes, bet struktūrvienību vadītājiem - ne mazāk kā 60% apmērā no izglītības iestādes vadītājam noteikumos noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes.
VIIS datu bāzē esošā informācija liecina, ka izglītība iestādēs ne vienmēr ir izpratne par to, kādi pedagoga pienākumi var tikt apmaksāti kā papildpienākumi. Datu analīze liecina, ka kā papildpienākumi tiek apmaksāti metodisko komisiju vadība, projektu vadība, izglītojamo sagatavošana mācību priekšmetu olimpiādēm (konsultāciju darbs ar talantīgajiem izglītojamiem) vai konkursiem un skatēm un citi pienākumi, kas saskaņā ar normatīvo regulējumu jau iekļaujami pedagoga darba slodzē, apmaksājot darba stundas.
Konkrēta pedagoga darba slodzē iekļautos pienākumus atspoguļo pedagoga amata apraksts, kurā iekļaujami skolotāju darba pienākumi. Minēto iemeslu dēļ grozījumos piedāvāts precizēt, ka piemaksu par papildu pedagoģisko darbu nosaka par pienākumiem, kas nav iekļauti pedagoga amata aprakstā. Minētā punkta grozījumi nosaka arī, ka piemaksu nosaka līdz 30% no mēneša darba algas, kas noteikta papildu darba veicējam, un, veicot pārtarifikāciju, piemaksu iekļauj izglītības iestādes pedagogu tarifikācijas sarakstā. Piemaksas iekļaušana pedagogu tarifikācijas sarakstā veicinās finanšu līdzekļu izlietojuma caurskatāmību, cer IZM.
Analizējot VIIS tarifikācijas datus par pagarinātās dienas grupas skolotāju darba slodzi, tarificētajām slodzēm, kas atbilst mēneša darba algas likmei, darba samaksas finansējuma apjomu un avotus, secināts par nepieciešamību mainīt minētā amata darba slodzi, kas atbilst mēneša darba algas likmei, no 30 darba stundām nedēļā uz 40 darba stundām nedēļā. Plānotās izmaiņas saistītas arī ar to, ka pagarinātās dienas grupas skolotājs pamatā nodrošina bērnu pieskatīšanu pēc mācību stundām un nodrošina atbalstu ģimenēm, rūpējoties par bērnu drošību un nodarbinātību pēc mācību stundām.
Ņemot vērā to, ka 1.-6.klašu skolotājiem mācību stundu slodze un tām atbilstošie papildpienākumi neveido pilnu darba slodzi, kas atbilst mēneša darba algas likmei, IZM ieskatā lietderīgāk ir iekļaut darba stundas, ko skolotāji pēc mācību stundām strādā ar pagarinātās darba dienas grupu izglītojamiem, viņu darba slodzē, nevis tarificēt kā atsevišķu amatu. Minētā pieeja būtu jāizmanto arī citu pamatizglītības skolotāju nodarbinātības nodrošināšanā, nevis tarificējot skolotājus ar amatu pagarinātās darba dienas skolotājs. Precizējot Ministru kabineta noteikumus par pedagogu profesiju un amatu sarakstu, tiek plānots atteikties no amata pagarinātās darba dienas skolotājs.
Plānots, ka grozījumi spēkā stāsies 2018.gada 1.janvārī.