Pati ministre gan uzskata, ka viņai tiek uzvelta atbildība par neveiksmīgu krīzes pārvaldību, kas drīzāk būtu jāuzņemas pašam Ministru prezidentam. Viņķele arī pauž, ka vienmēr vadījusies tikai pēc profesionāliem epidemiologu ieteikumiem, kas nav politisku apsvērumu diktēti, ar to netieši norādot, ka, viņasprāt, Kariņš ir tendēts uz politisku rīcību un lēmumiem.
Par to, ka valdībā trūkst koordinētas rīcības, liecina Kariņa paziņojums, ka veselības ministra pienākumus pagaidām izpildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P), kurš savukārt paziņojis, ka ar viņu neviens par to nav runājis un no tā atsakās, aicinot šos pienākumus uzņemties pašam Kariņam.
Novilcināts plāns
Jāatgādina, ka pirmā abu politiķu "saskriešanās" notika jau oktobra sākumā, lemjot par to, vai atļaut Rīgas maratonu. Viņķele pretēji Kariņam un valdības kopējam lēmumam uzskatīja, ka maratons ir jāatļauj. Drīz pēc tam, 5. novembrī, žurnālā Ir publicētajā intervijā Kariņš teica, ka ir "dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu un kā valdības vadītājs uzņemos atbildību, ka neesmu spiedis rīkoties ātrāk. (..) 8. oktobrī ministre teica – nekāda stratēģija slimības ierobežošanā nav vajadzīga, 27. oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju."
Arī novembrī un decembrī valdības vadītājs nenogurstoši atgādināja, ka ir nepieciešams detalizēts vakcinācijas plāns, kuru Veselības ministrija (VM) publiskoja tikai vakar. Jāpiebilst, ka Igaunijas Veselības ministrijas mājas lapā publiskotā informācija liecina, ka kaimiņi savu vakcinācijas plānu apstiprināja jau 15. decembrī.
"Vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību, ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija. Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas, un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," uzsver Kariņš.
Ģimenes ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Veide Dienai stāsta, ka asociācija plānu pirmo reizi ieraudzījusi tikai vakar, un uzsver, ka asociācija nevienā brīdī nav bijusi iesaistīta plāna izstrādē, lai gan ģimenes ārstiem tajā ir galvenā loma. S. Veide nenoliedz, ka pērnā gada nogalē ir bijuši pāris informatīvi semināri, taču ar asociāciju neviens nav runājis par vakcinācijas praktisko pusi un ģimenes ārstu kapacitāti. Tā ir būtiski zemāka, nekā paredz ministrijas plāns.
Pārmet brīvdienas
Kariņa sašutumu izraisījis arī VM atteikums iegādāties papildu 100 000 Pfizer vakcīnu. Tam kategoriski nepiekrīt ministre, uzsverot, ka VM nekad nav atteikusies no šo vakcīnu iegādes. VM uz valdību atnesa info, ka pieejamas 100 tkst papildus Pfizer vakcīnas, par šo bija jālemj MK, jo papildus finansējums. MK akceptēja. Ražotājs atkal piedāvā 160 tkst devas. Atkal tiks lemts MK. Tāda procedūra," tviterī skaidro Viņķele.
Gan Veselības ministrija, gan Zāļu valsts aģentūra līdz šim ir norādījusi, ka vakcinācija notiek pēc plāna un neesot nekādas aizķeršanās. Taču ar vienādu startu (28. decembri) gan lietuvieši, gan igauņi ir vakcinējuši daudz vairāk mediķu, nekā tas izdevies mums. Lielu sašutumu arī izsaucis tas, ka vakcinēšanās, kas ir tik svarīga cilvēku dzīvībai un veselībai, nenotika garajās svētku brīvdienās, kas nozīmē, ka astoņas dienas no iespējamā vakcinācijas kalendāra var izsvītrot.
RSU docente un sabiedrības veselības eksperte Daiga Behmane stāsta, ka vislielākā VM kļūda bijusi katastrofāli sliktā komunikācija ar sabiedrību. Tā vietā, lai sabiedrību pārplūdinātu ar vēstījumiem, ka tūlīt sāksies Covid-19 pacientu šķirošana un veselības aprūpē iestāsies kolapss, gan veselības ministrei, gan augstākajām amatpersonām jāstrādā pie tā, lai tādas situācijas nebūtu, pārliecināta Behmane. Pēc docentes domām, jau labi sen, sākoties otrajam pandēmijas vilnim, daudz vairāk Covid-19 pacientu ārstēšanā bija jāiesaista privātās veselības aprūpes iestādes. Ir iztrūcis stratēģisks skatījums uz pacientu hospitalizāciju, vērtē Behmane.
Savukārt politologs Filips Rajevskis uzsver, ka vakcinācijas plāna savlaicīga neesamība un kavēšanās ar vakcināciju ir nepiedodama lieta. Tieši no vakcinācijas ātruma ir atkarīgas primāri cilvēku dzīvības, taču arī valsts konkurētspēja. Kura valsts pirmā savakcinēs savus iedzīvotājus, tā varēs ātrāk atvērt ekonomiku un gūt nozīmīgas priekšrocības. Līdz ar to vakcinācija ir ne tikai veselības, bet arī ekonomisks un politisks jautājums, par kuru jāpieņem politiski lēmumi.