Sākotnēji tika prognozēts, ka gripa epidēmijas līmeni varētu sasniegt jau februāra vidū. Tomēr pagājušajā nedēļā ar aizdomām par gripu pie ārsta vērsās vien vidēji 14 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir krietni zem epidēmijas sliekšņa – 100 slimnieku uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
"Gripas izplatība noteikti vēl pieaugs. Līdzīga situācija šogad ir visā Eiropā – pozitīvo gripas paraugu īpatsvars ir salīdzinoši zems," sacīja Nikiforova.
Epidemiologiem gripas sezonas aizkavēšanās nav pārsteigums, jo ir bijušas ziemas, kad gripas epidēmija sāk plosīties tikai februāra beigās vai martā. Speciāliste atminējās arī kādu gadu, kad epidēmijas slieksnis oficiāli tā arī netika sasniegts, tomēr salīdzinoši liela infekcijas izplatība turpinājās 12 nedēļu. "Grūti izskaidrot, kāpēc tā. Varbūt pie vainas ir laikapstākļi. Skolas aukstā laika dēļ ir sliktāk apmeklētas, un gripai ir mazāka iespēja izplatīties," sprieda Nikiforova. Tāpat pašlaik aktīvi cirkulē citi vīrusi, īpaši pieaug saslimstība ar respiratori sinticiālo vīrusu, kas pārsvarā skar mazus bērnus. "Vīrusu vidū arī valda konkurence," piebilda epidemioloģe.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā nomira šosezon pirmais pacients ar apstiprinātu gripas infekciju – sirmgalvei bija smagas hroniskas slimības, kas, inficējoties ar gripu, izraisīja dzīvību apdraudošas komplikācijas un nāvi.
Slimnīcās pagājušajā nedēļā nonākuši 12 gripas pacienti – 11 ar gripu un viens ar gripas izraisītu pneimoniju. Septiņi pacienti hospitalizēti Daugavpilī, Rīgā – četri, Valmierā – viens.
Saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām (AAEI) pieaugusi piecās pilsētās. Visaugstākā saslimstība bija reģistrēta Rēzeknē (1579), Rīgā (1465), Jelgavā (1406) un Valmierā (1443 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju).