Kad lidostā sākas ziemas sezona un kādi jauni galamērķi šajā sezonā ir plānoti?
Aviācijā ir divas sezonas – ziemas un vasaras, kuras mainās līdz ar pāriešanu uz ziemas vai vasaras laiku jeb "pulksteņa pārgriešanu". Tā sacīt – ja taisa bardaku, tad taisa divas reizes gadā līdz ar laika maiņu. Tādējādi pašlaik Rīgas lidosta jau strādā pēc ziemas sezonas grafika – ir izmaiņas lidojumu grafikos, arī galamērķu izvēle ziemā un vasarā ir atšķirīga. Ziemas un vasaras lidojumu sarakstos izmaiņas ievieš tūrisma industrijas pieprasījums – vasarā cilvēki vairāk dodas uz sauļošanās kūrortiem, ziemā – uz slēpošanas. Biznesa galamērķi tiek nodrošināti visu gadu, pieļauju, ka vasarā, kad ir atvaļinājumu laiks, šajos reisos pasažieru skaits ir mazāks nekā ziemā.
Jaunajā ziemas sarakstā ir vairākas labas lietas – nacionālā aviokompānija airBaltic sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu aviokompāniju Etihad Airways ir paziņojusi par reisu uzsākšanu uz Apvienotajiem Arābu emirātiem Abu-Dabī. Un ziemas sezonā reisus uzsāks arī divas aviokompānijas, kuras līdz šim no Rīgas lidojumus nepiedāvāja. Turkemnistan Airways reisus uz Ašgabatu, visticamāk, sāks nākamā gada janvārī. Savukārt aviokompānija Polet Airlines lidojumus uz Voroņežu plāno sākt šā gada nogalē, bet konkrēts datums vēl nav paziņots. Tāpat ziemas sezonā tiek piedāvāti reisi, kuri iepriekš bijuši tikai vasarā, piemēram airBaltic reiss uz Larnaku.
Kā jūs raksturotu šos jaunos galamērķus un pārvadātājus?
Ašgabata ir prezidenta un satiksmes ministra vizīšu rezultāts. Šo vizīšu ietvaros arī man bija iespēja uzrunāt Turkmenistānas aviokompāniju, un sarunas ir vainagojušās ar rezultātu. Katrā ziņā Ašgabata nebija tā dēvēto top galamērķu vidū, kuri ar Rīgu nav savienoti. Šis ir labs sākums turpmākai sadarbībai ar Turkmenistan Airways, kuru gan sīkāk es pagaidām nekomentēšu.
Arī Polet Airlines ir nopietns spēlētājs, kurš vairāk zināms kā kravu pārvadātājs, bet nodrošina arī pasažieru pārvadājumus. Ar Krieviju mums šobrīd ir ļoti perspektīvs savienojums caur Maskavu, un Polet Airlines sniegs iespēju pasažieriem izvēlēties Krievijā kādu citu galamērķi. Maskavas virzienā mums pašlaik strādā četri pārvadātāji – airBaltic, Aeroflot, Transair un UTair. Neviens no tirgus negrasās aiziet. Krievijas virzienam ir potenciāls un šis ir pirmais mēģinājums lidot ārpus Maskavas. Redzēsim kā sekmēsies.
Kuri ir pieprasītākie galamērķi no Rīgas?
Pieprasītākais trijnieks ir Vācija, Anglija un Krievija, savstarpēji mainoties ar vietām šajā topā. Kādreiz, kad baltiešu darba tirgus bija tikai Anglijā, tad šis virziens arī bija numur viens. Savukārt, atveroties Vācijas darba tirgum, daudzi ir devušies strādāt tieši turp, viņus apciemot dodas arī radi un draugi, kas veicina lidmašīnu piepildījumu šajā virzienā.
Kādu pasažieru skaitu šogad plānojat apkalpot?
Šis lidostai ir stabilizācijas un izaicinājumu gads. Mēs ceram apkalpot līdz 4,8 miljoniem pasažieru. Priecājamies, ka pasažieru skaits, salīdzinot ar 2012.gadu, šogad nebūs samazinājies, plānojam pieaugumu līdz 1%. Tie varētu būt 100 000 pasažieri.
Nakts stundās lidosta ir slēgta, daudziem ir nācies arī atteikt lidojumus saistībā ar rekonstrukcijas darbiem – ja atlidošana ir plānota pirms sešiem naktī vai pēc pusnakts. Divus gadus pavadām tādā saspringtā režīmā – naktī strādā būvnieki un esam ciet, pa dienu lido lidmašīnas. Šādā laikā izaugsme nav iespējama. Nākamo gadu mēs vēl vadīsim šādā režīmā, bet pēc rekonstrukcijas - tad ir jāgaida izaugsme. Tāda ir mūsu prognoze.
Kādā stadijā pašlaik ir lidostas rekonstrukcijas darbi?
Rekonstrukcija iet savu gaitu saskaņā ar visiem grafikiem. Šogad darāmie darbi – meliorācija ap skrejceļu, lidjoslas nostiprināšana, CAT II gaismas sistēmas izbūve un divu jaunu manevrēšanas ceļu un pieslēgumu izbūve lidlaukam. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ ir ietekmēta skrejceļa darbība nakts stundās. Brīdī, kad no skrejceļa notiek lidojumi, zonā pie skrejceļa neviens nedrīkst atrasties. Pašlaik vienu no manevrēšanas ceļu pieslēgumiem esam nodevuši ekspluatācijā, otru plānots nodot ekspluatācijā nākamgad. Šie manevrēšanas ceļi paaugstinās skrejceļa kapacitāti, un vienā stundā Rīgas lidostā varēsim apkalpot vairāk lidmašīnu.
Nākamajā gadā ir plānota skrejceļa asfalta seguma maiņa, tātad arī nākamgad pa naktīm Rīgas lidosta būs slēgta. Šogad esam izbūvējuši arī pretapledošanas platformu ziemeļu galā un trešo peronu.
Kāda pašlaik ir lidostas kapacitāte?
Šobrīd mēs varam apkalpot apmēram 37 lidmašīnas stundā. Pēc rekonstrukcijas mēs varēsim apkalpot ap 42 lidmašīnām. Pasaules prakse rāda, ka ar tādu skrejceļu, kāds mums būs pēc rekonstrukcijas, lidosta var dzīvot līdz 12 miljoniem pasažieru gadā. Tātad - ja pašlaik apkalpojam 4,8 miljonus pasažieru, tad rekonstruētais skrejceļš mums kalpos vēl ilgi.
Pašreizējais pasažieru terminālis ir paredzēts 3-3,5 miljoniem pasažieru un mēs plānojam izbūvēt vēl vienu piestātņu ēku. Pasažieru terminālis kapacitātes ziņā maksimumu ir sasniedzis, tāpēc ir jādomā kā attīstīties, jo pasažieru skaits turpinās palielināties, mēs augsim. Ir izstrādāti projekti, kurus soli pa solim realizēsim.
Šoruden miglas laikā lidojumi tika novirzīti uz kaimiņvalstu lidostām. Vai rekonstrukcijas rezultātā kaut kas mainīsies?
Atzīstu, ka šogad bija vairāki šādi gadījumi, un tie bija saistīti ar būvdarbiem. Noslēdzoties rekonstrukcijai, Rīgas lidostā lidmašīnām būs iespējams nolaisties arī sliktākos laikapstākļos.
Kā vērtējat aviokompāniju konkurenci Rīgas lidostā?
Galamērķu izvēle ir dinamisks process, kas noteikti nekad neapstāsies, - mainās ceļošanas tradīcijas un intereses. Robežas ver jauni darba tirgi, citi kļūst neinteresanti. Šis process bija un būs mainīgs, un katrai aviokompānijai ir savi apsvērumi lidot vai nelidot kādā konkrētā maršrutā. Lidojumi, kuri nav pasažieru piepildīti, ir pietiekami dārgi - ātri var "iebraukt" ļoti lielos mīnusos. Kādai no aviokompānijām neizturot konkurenci un slēdzot kādu galamērķi, pasažieri "iegūst" augstākas cenas. Kamēr ir konkurence, tiek organizētas dažādas akcijas, pievilcīgāki piedāvājumi. Tas ir labi, ja ir konkurence, un Rīgas lidosta par konkurences trūkumu nevar sūdzēties - daudzos maršrutos reisus nodrošina vairāk nekā viens pārvadātājs, un tādējādi pasažieri iegūst labu cenu.
Kāda ir konkurence Baltijas valstu lidostu vidū?
Es neteiktu, ka ir ļoti saspringta konkurence. Tirgus, ko katra lidosta vērtē kā savu, ir attālums trīs stundu braucienā ar automašīnu. Ja mēs apvelkam ap Rīgu šādu riņķi, tajā, protams, iekļūst arī kaimiņvalstu lidostas. Loģiski, pasažieri, kuri ir pa vidu starp lidostām, izvēlas, vērtējot pēc piedāvājuma. Pasažieri vienmēr izvēlas labākos piedāvājumus, bet piedāvājumus nodrošina aviokompānijas - cik atraktīvi tās darbojas vienā vai otrā lidostā, un kāda ir šo aviokompāniju politika pasažieru piesaistē. Lidostām ir ierobežotas iespējas iesaistīties cīņā par pasažieriem, kuri ir aviokompāniju klienti. No Rīgas lidostas vasaras sezonā bija 81 tiešais galamērķis, kas šāda mēroga lidostai ir ļoti labi. Es negribu teikt, ka mēs pie tā esam apstājušies un dusam uz lauriem. Bet ir grūti strauji kāpt augstāk, jo visu nosaka loģika un tirgus.
Jāuzsver, Rīgā mēs apkalpojam pusi no Baltijas pasažieriem. Skaidrs, tas nav tāpēc, ka Rīgā būtu šausmīgi daudz iedzīvotāju. Pasažieru vidū ir arī igauņi un lietuvieši. Mūsu atrašanās vieta Baltijā pa vidu ir ļoti izdevīga. Igauņiem tādā ziņā ir grūtāk. Tallinā ir 11% kritums pārvadāto pasažieru ziņā, salīdzinot ar pagājušo gadu. Vienā brīdī mūs Ryanair baidīja, ka ies projām. Ko mēs redzam pašlaik? Ryanair joprojām mums draud: "Mēs iesim tur, mēs iesim vēl kur citur." Tādā gadījumā mēs runāsim ar citām aviokompānijām, lai Ryanair vietu aizpildītu. Rokas klēpī salikuši, sevi vai kādu citu žēlodami, nesēdēsim.
Ir daudz tādu galamērķu, kurus nepiedāvā lidosta Rīgā, bet piedāvā lidostas Igaunijā vai Lietuvā?
Visos maršrutos, kuros notiek sīvākā konkurence, reisi ir arī no Rīgas. Darba tirgi lietuviešiem un igauņiem ir tie paši, kas mums. Iespējas, kuras atvērušās, ir tās pašas. Te mēs atgriežamies pie aviokompānijām un to politikas. Atlika aviokompānijai Wizz Air izveidot bāzi Viļņā, kad arī Ryanair pārvācās uz Viļņu, lai gan Kauņas pašvaldība un lidosta bija ieguldījusi līdzekļus un gājusi pretī Ryanair, lai tikai kompānija bāzi veidotu tur. Aviokompānijām ir šī iespēja "staigāt" un darīt, kas tik ienāk prātā! Tagad Viļņas lidosta piedzīvo lielu kāpumu, bet neviens nerunā, ka turpat blakus Kauņā ir kritums. Pasažieri migrē, un tas parāda, ka starp lidostām ir mijiedarbība.
Daudzi pasažieri atver kaut tā paša Ryanair interneta mājaslapu un skatās, kādi šai aviokompānijai ir piedāvājumi no Rīgas, Kauņas vai Viļņas. Protams, no kuras lidostas tajā brīdī ir kaut kas lētāks, uz to pasažieris arī aizmigrēs. Lidosta šo procesu nu nekādi nevar ietekmēt, pasakot, piemēram, Ryanair: "Piedāvājiet, lūdzu, tirgū biļetes no Rīgas par vienu latu, lai mēs gada beigās "sarautu" pasažieru skaitu." Tas ir neiespējami.
Kad beigsies Rīgas lidostas un Ryanair noslēgtais sadarbības līgums?
Lidostas un Ryanair līgums ir spēkā līdz 2015. gada pirmajai pusei. Mums nav lieks neviens pasažieris, mēs par katru pasažieri esam gatavi cīnīties. Ar aviokompāniju esam sarunu procesā. Prieks, ka dažkārt pat varam runāt arī konstruktīvi. Ryanair ir smags sarunu partneris, bet nesaku, ka esam noskaņoti izbeigt šo sadarbību un ka šīs aviokompānijas pārvadātie pasažieri mums nebūtu vajadzīgi. Pasažieri neatkarīgi no tā, vai lido ar šo vai citu aviokompāniju, ir Rīgas lidostas klienti, un mums galvenais ir viņus nepazaudēt. Bet par velti mēs nevienu nevaram apkalpot, turklāt nevienam nevaram radīt labākus apstākļus vai kādas maksāšanas atlaides. Visiem jāstrādā vienādos apstākļos. Ja aviokompāniju apmierina šie vienādie apstākļi lidostā - lūdzu, turpinām sadarbību. Mums nav nekādu pretenziju pret Ryanair kā kompāniju. Biznesā ir ļoti vienkārši - rodam kopīgu valodu naudas izteiksmē vai arī ne.
Jūs minējāt, ka konstruktīvs dialogs ir tikai dažkārt.
Ir bijuši dažādi periodi. Ir kalni, ir lejas, ir atkal kalni un cerības.
Vai Ryanair Rīgā vēlas privileģētus nosacījumus?
Protams! Par šo kompāniju biežāk dzirdams nevis reklāmās, bet gan saistībā ar dažāda veida tiesvedībām vai kādiem atraktīviem paziņojumiem. Tas ir veids, kā piesaistīt uzmanību. Šai aviokompānijai ir tiesvedības ar daudzām Eiropas lidostām. Tas neliecina, ka Ryanair būtu ļoti miermīlīga kompānija. Es teiktu - interesanta kompānija, un ar to arī tā iegūst savu popularitāti.
Ja jums neizdosies panākt kopsaucēju, 2015. gadā šīs aviokompānijas Rīgas lidostā vairs nebūs?
Tas ir atkarīgs arī no pašas lidsabiedrības - ja tā ir gatava zaudēt Rīgas pasažierus vai pateikt, ka visi Rīgas pasažieri pārcelsies uz citu lidostu līdzi Ryanair, tad, protams, mēs kā lidosta kaut ko zaudēsim. Bet tāda aviokompānijas rīcība nebūtu loģiska. Aviācijā pats dārgākais ir iedzīvināt kādu maršrutu, lai tajā rastos pasažieri. Tas prasa ne tās mazākās investīcijas. Tomēr pēc maniem novērojumiem Ryanair ir pieņēmusi arī daudzus neloģiskus, vienkārši uz principa balstītus lēmumus, tāpēc es neizslēdzu nevienu pavērsienu.
Bijušas dažādas spekulācijas, tostarp - Ryanair lidojumi no Tukuma lidostas. Es no šīm spekulācijām distancējos.
Kā raugāties uz Tukumu - vai šai reģionālajai lidostai vispār ir iespējams apkalpot tāda mēroga pasažieru reisus?
Noteikti, ir. Tukuma lidostā ir privātais investors, un, ja investors saskata savu vietu tirgū, tātad ir situāciju izvērtējis.
Kādas ir lidostas attiecības ar airBaltic, vai tiesvedības un valstij piederošo aviokompānijas akciju apķīlāšana ietekmē jūsu sadarbību?
Nē. Mūsu sadarbība līdz ar airBaltic pašreizējās vadības atnākšanu noteikti ir uzlabojusies. Mēs darām katrs savu darbu. Smago vēstures mantojumu neesmu radījis ne es, ne tagadējais airBaltic menedžments. Mēs meklējam konstruktīvu risinājumu. Galvenais, lai klients neredz, kas notiek sētas pusē, lai redz to cirku teātrī uz skatuves. Šos jautājumus mēs esam nošķīruši. Mums vienkārši šobrīd vajadzētu saprast, kā nonākt līdz kompromisam. Tiesvedība vai servisa degradēšana, skatoties ilgtermiņā, lidostai nebūtu īsti vēlama, jo airBaltic pārvadā 63% pasažieru.
Vai tiesvedībā mierizlīgums nav iespējams?
Mēs šobrīd runājam, tās ir konstruktīvas sarunas, kurās mēģinām saprast, kā nonākt pie abām pusēm pieņemama rezultāta.
Rixport pārstāvji, kas bija iecerējuši attīstīt viesnīcu un izstāžu zāļu kompleksu pie lidostas, norāda, ka nav varējuši izmantot no lidostas īrēto zemi. Kā jūs šo situāciju vērtējat? Viņiem tomēr bija lieli plāni.
Šī kompānija vinnējusi iespēju attīstīt konkrēto teritoriju. Gadu gaitā no projekta nekas īsti nav realizējies. Patlaban izskatās, ka tiek meklēti kaut kādi salmiņi, pie kuriem pieķerties, lai projektu nerealizētu. Mēs nevienam neko neaizliedzam, zeme joprojām ir viņu, un viņi var būvēt jebko, ko uzskata par vajadzīgu vai iespējamu.
Tas ir tikai mans minējums, bet pieļauju, ka ekonomiskā krīze ietekmējusi biznesu un tagad ar godu jāatkāpjas, kādu citu padarot par vainīgo. Ikviens, kurš gribējis kaut ko uzbūvēt lidostā, būvatļauju saņēmis. Mārupes pašvaldība vai lidosta nav nevienu ierobežojusi. Mēs vienmēr esam gatavi runāt ar šo investoru - ļoti nopietns investors, apsveicama ideja, bet no idejas reālos darbos es neredzu neko, tikai pārmetumus.
Es būtu ļoti priecīgs, ja šodien Rīgas lidostā būtu moderna viesnīca ar stāvvietām pie viesnīcas un visu, ko Rixport bija gatavs izveidot. Krīze darīja savu, tas ir skaidrs. Bet nevajag teikt, ka lidosta vainīga - mēs valstī krīzi neradījām. Līgums tika noslēgts laikā, kad krīzi vēl neviens neparedzēja. Ja cilvēks ko solījis, man no viņa tas arī ir jāprasa. Lidosta nav mans privātais uzņēmums, man Valsts kontrole pajautās, kāpēc es neprasu no šī uzņēmuma to, ko uzņēmums solījis un par ko apsolījis maksāt. Ja radusies kāda nepārvaramā vara, nāc un pierādi! Es esmu atvērts - runājam, liekam pamatus un ceļam viesnīcu! Mēs nevienam citam pašlaik attiecīgo teritoriju nevaram piedāvāt, Rixport pašlaik ir vienīgas, kas to var attīstīt, tas atrunāts līgumā.
Vai nomas naudu Rixport maksā?
Visādi gājis. Nevaru teikt, ka galīgi neko nav maksājuši, savas saistības kaut kādā brīdī pildījuši. Protams, šīs saistības ir pasmagas salīdzinājumā ar tirgus situāciju, bet katrs uzņēmējs ar kaut ko riskē. Es nevaru sadarbības partneri atbrīvot no saistībām tikai tāpēc, ka viņam šī spēle vairs nepatīk.
Ar kādiem finanšu rezultātiem šogad plānojat strādāt?
Lidosta ir optimizējusi savus izdevumus un veicinājusi ienākumu kāpumu. Aizņemtie līdzekļi, lai nodrošinātu līdzfinansējumu Kohēzijas fondam, mums liek strādāt ar peļņu, lai arī nākotnē mēs varētu realizēt kādus projektus. Es prognozēju, ka lidosta šogad būs nostrādājusi ar zināmu peļņu, bet absolūtos skaitļos pašlaik neprognozēšu. Peļņa varētu būt aptuveni tāda pati kā pagājušajā gadā – pasažieru skaits arī ir līdzīgs, neko sliktu neesam izdarījuši. Kā saku - stabilizācijas gads.