Lēsts, ka Mažeiķu uzņēmuma neto zaudējumi pērn sasnieguši 94 miljonus ASV dolāru. Patlaban tas gatavo ārkārtējās situācijas rīcības plānus, plānojot atlaist aptuveni 100 darbinieku. Šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Mažeiķu uzņēmumu, premjers tikās ar Orlen Lietuva valdi un pārsprieda uzņēmuma finanšu rādītāju kraso kritumu. Orlen Lietuva ģenerāldirektors Ireneušs Fanfara savukārt izklāstīja konkrētus risinājumus situācijas uzlabošanai.
Orlen Lietuva īpašniece - Polijas kompānija PKN Orlen - aicinājusi gan Lietuvas valdību, gan citas valsts juridiskās personas sadarbībā ar Orlen Lietuva steidzami spert soļus, kas ļautu uzņēmumam turpināt darbību, jo visas iekšējās optimizācijas iespējas koncerna vadība uzskata par izsmeltām. Norādīts, ka kopš 2006. gada PKN Orlen uzņēmuma iegādē un modernizācijā ieguldījusi gandrīz četrus miljardus ASV dolāru, nekad neatvēlot Orlen Lietuva peļņu dividendēm, bet visus finanšu resursus reinvestējot attīstībā.
Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta iniciatīvām, kas ļautu samazināt loģistikas izmaksas. Orlen Lietuva uzskata, ka uzņēmuma finansiālo stāvokli ļautu uzlabot gan naftas produktu vads no Mažeiķiem līdz kompānijas Klaipedos nafta terminālim, gan labvēlīgāki dzelzceļa kompānijas Lietuvos geležinkeliai pārvadājumu tarifi.
Butkevičs apsolījis, ka šie priekšlikumi tiks izskatīti. Pēc viņa teiktā, naftas kompānija Lietuvai ir ļoti nozīmīgs uzņēmums. "Finansiālā situācija kompānijā Orlen Lietuva ir ļoti saspringta. Mēs lieliski saprotam, ka Lietuvai tā ir svarīga no eksporta viedokļa, bet galvenais, ka tur strādā liels skaits Mažeiķu reģiona iedzīvotāju. Mūsu valstij tā maksā lielus nodokļus," viņš šonedēļ norādīja intervijā Lietuvas Radio.
Kā skaidrojis premjers, kompānijas zaudējumi saistīti ar sarežģīto naftas tirgus situāciju visā Eiropā. "Konkurence degvielas tirgū Eiropā pieaug. Daži naftas pārstrādes uzņēmumi Lielbritānijā tiek slēgti. Mūsu valdības mērķis - lai šī kompānija varētu turpināt darboties," viņš uzsvēris, piebilstot, ka iecerēts rīcības plāns, lai dotu uzņēmumam otro elpu.
Valdības vadītājs solījis apspriest jautājumu par pārvadājumu tarifiem ar satiksmes ministru un Lietuvos geležinkeliai vadību. Viņš izteicis cerību, ka izdosies palīdzēt īstenot naftas produktu vada projektu, jo tas ļautu samazināt transporta izdevumus un gadā ietaupīt 70-80 miljonus litu (20-23 miljonus eiro). Premjers arī piebildis, ka atbalsts, visticamāk, tiks sniegts no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem.
Pērn rudenī Lietuva atsaucās Latvijas aicinājumam "pragmatiski un rezultatīvi" izvērtēt atsevišķu dzelzceļa posmu atjaunošanas ekonomisko pamatojumu. Atkārtoti tika aktualizēts arī jautājums par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu posmos Mažeiķi-Reņģe.
Latvija vairākkārt lūgusi Lietuvas pusi atjaunot dzelzceļa satiksmi posmā Mažeiķi-Reņģe. Naftas kompānijas Orlen Lietuva un Lietuvas dzelzceļa kompānijas konflikta dēļ šis 19,5 kilometrus garais posms negaidīti tika slēgts 2008. gadā, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību, bet 2010. gada vasarā viens sliežu ceļa posms šai līnijā tika demontēts. Kompānijai līdz ar to nācies izmantot garāku un dārgāku eksporta maršrutu uz Rīgas ostu.
Uzņēmumam Latvijas Dzelzceļš savukārt šajā virzienā nākas uzturēt infrastruktūru, kas netiek lietota, un līdz ar to sadārdzinās kopējās infrastruktūras lietošanas maksas.