Viņš sacīja, ka augļkopjiem jāseko līdzi ekspertu prognozēm par kaitēkļu aktivizāciju augļkoku stādījumos un, ja vien ir vajadzība un iespēja, komercstādījumos jālieto insekticīdi, jo savādāk kaitēkļu aktivizācija var draudēt ar ražas zudumu.
Narvils norādīja, ka mazāka kaitēkļu aktivitāte ir dažādu kultūru stādījumos, kur ir pirmie bojājumi, bet nav masveidīga kaitēkļu izplatības. Arī kraupis ābeles patlaban neapdraud, jo tā izplatībai nav atbilstošu laika apstākļu - mitra un silta laika.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka insekticīdi ir jālieto atbilstoši instrukcijām, jo daļai ogu, tostarp zemenēm un saldajiem ķiršiem tuvojas ražas novākšanas laiks, kamdēļ jāievēro nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā pagājušajā nedēļā izvietoto brīdinājumu Latvijā mēnesi dominējošie sausie un karstie laikapstākļi ir veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos un izprovocējuši atsevišķu kaitēkļu parādīšanos no vienu līdz divām nedēļām ātrāk nekā iepriekšējos gados.
Tostarp VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu speciālisti šogad neierasti agri kultūraugu apsekojumos dažādos Latvijas novados konstatējuši jāņogulāju zāģlapsenes kāpurus, jāņogulāju stiklspārņa un ābolu tinēja izlidošanu.
VAAD aicina ogulāju un ābeļu stādījumu saimniekus rūpīgi sekot līdzi attiecīgo kaitēkļu attīstībai savos dārzos un izvērtēt nepieciešamību pielietot ierobežošanas pasākumus.