Viņš skaidroja, ka ilgstoša ūdens stāvēšana uz lauka izspiež gaisu no augsnes, un augu saknes, kā arī sakņu dārzeņi sāk smakt. Cik ātri sākas sakņu sabrukšanas process, atkarīgs no tā, cik fizioloģiski nobriedušas ir dārzeņu saknes. Tādi dārzeņi, kas nobrieduši pilnībā, būs izturīgāki par tiem, kam vēl nepieciešams laiks briešanai.
"Pārmērīgā mitruma iespaidā var pieaugt arī kaitēkļu bojājumu apjoms sakņaugiem. Tā burkānu muša var pastiprināti uzbrukt burkāniem un baltajiem redīsiem, savukārt rutkiem, kāļiem un rāceņiem pieaug kāpostu mušas bojājumi. Tiem dārzeņiem, kas aug virs augsnes - galviņkāpostiem, ziedkāpostiem un brokoļiem - kaitēkļu plejāde ir tik plaša, ka brūces var radīt kā tripši un laputis, tā kāpostu un rāceņu balteņi. Uz visu šo primāro bojājumu bāzes attīstīsies arī dažādu ierosinātāju radītās puves," norādīja Narvils.
Viņš sacīja, ka šādos apstākļos LLKC iesaka ražu novākt. Tiesa, vēlams izvērtēt gan lauku, gan izvēlēto tehniku.
"Rūpīgi izvērtējam katru lauku, ja iespējams, vācam selektīvi, izmantojam gan roku darbu, gan tehniku. Izvērtējam, vai iespējams ko ātri mainīt ūdens noteces uzlabošanā. Ja var, palielinām ūdens iztvaikošanu no augsnes, rušinot rindstarpas. Mazākās platībās var izmantot kapļus.
Nodrošinām papildus platības dārzeņu apžāvēšanai. Ja ir aizdomas par puvēm, tad dārzeņus drīkst apžāvēt tikai ar +12 līdz +13 grādiem. Siltāks gaiss puvju izplatību pastiprinās. Būs nepieciešams papildus laiks un resursi šķirošanas nodrošināšanai," atzīmēja Narvils.
Ja var nodrošināt apžāvēšanu uz lauka saulainā dienā, LLKC eksperts iesaka darīt arī to.