Pensiju 2. līmeņa plānos, kuros automātiski piedalās visi Latvijas iedzīvotāji, no kuru ienākumiem tiek veiktas sociālās iemaksas, patlaban 1,27 miljoni dalībnieku uzkrājuši vairāk nekā 3 miljardus eiro. Pie tik milzīgiem apjomiem ir pēdējais laiks mazināt arī šo līdzekļu pārvaldītāju peļņas iespējas. Cik lielā mērā – to nupat aprēķinājusi Labklājības ministrijas paspārnē izveidota darba grupa. Tā izstrādājusi likumprojektu, kas paredz divos gados komisijas maksas samazināt uz pusi.
"Paredzamā ekonomija, tā nauda, kas paliks cilvēkiem pensiju uzkrājumos kontos, papildu ir 20 miljoni gadā, tā ir ļoti nozīmīga summa. Es domāju un es arī ceru, ka gan valdībā, gan Saeimā šo likumprojektu pieņems," saka labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu, līdzekļu pārvaldītājs ietur divas komisijas - pastāvīgo un mainīgo - kopā 2%. Plānots šīs komisijas konservatīvajiem plāniem samazināt līdz 0,85%, bet aktīvajiem plāniem – līdz 1,1%. Tajā skaitā pastāvīgā daļa tiks mazināta no pašreizējā 1% līdz 0,6%. Pārvaldītājiem, kas apsaimnieko aktīvus ne lielākus kā 300 miljoni eiro, bet virs šīs summas komisiju mazinās vēl straujāk - līdz 0,4%. Pēc pašreizējiem datiem, tie būtu četri plāni, ko apsaimnieko Swedbank, SEB banka un banka Citadele. Vēl tiek slīpēti nosacījumi mainīgajai komisijas daļai.
Tirgus dalībnieki varēs komisijas noteikt arī zemākas. Nozares eksperts, kas piedalījās likumprojekta tapšanas diskusijās, raidījumam LNT Ziņas atzina, ka pārvaldītāji tajā nesaskata problēmu, bet redz kā normālu sistēmas attīstību. "Šis ir jautājums, pie kura nozare strādājusi kopā ar uzraugošajām institūcijām jau pāris gadu garumā, tāpēc tas nav ne pārsteigums, ne šoks. Vienkārši šobrīd ir pienācis brīdis, mūsu pensiju sistēma ir izaugusi līdz tādam līmenim, pie kura var sākt jūtamu izmaksu samazinājumu," saka SEB Investment Management vadītājs Jānis Rozenfelds.
Lai arī daži pārvaldītāji jau mazina savas komisijas maksas, tomēr lielākā daļa iekasē komisijas maksimālā apjomā, tāpēc kopumā komisiju mazināšana būs nozarei jūtama un nopietna. Lai gan šis jautājums tieši nav saistīts ar valsts budžetu, bet skar jebkuru valsts iedzīvotāju, Labklājības ministrija lūgusi likumprojektu iekļaut nākamā gada budžeta paketē, lai izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā gada.