Savukārt mājokļa pabalstu pieprasītāju skaits šajā sezonā salīdzinājumā ar iepriekšējo varētu būt audzis no 20 000 līdz 44 000.
Kaminskis atzīmēja, ka sabiedrībā kopumā vēl valda neziņa, ko gaidīt ziemā, jo iedzīvotāji vēl nav saņēmuši lielos rēķinus, attiecīgi situācija varētu kļūt skaidrāka vien novembrī.
LPS ir vērsusies pie valdības, aicinot ieviest valsts intervenci, lai energoresursu cenas būtu iedzīvotāju maksātspējas līmenī. Nosakot intervenci, pašvaldības rosina par pamatu ņemt pagājušā gada apkures sezonas vidējās izmaksas.
Vienlaikus esot nepieciešams ieviest papildu atbalsta mehānismus, ņemot vērā, ka atbalsts būs nepieciešams ne tikai maznodrošinātajiem, bet arī vidusslānim.
Būtiski esot nodrošināt vienlīdzīgu pieeju valsts atbalsta nodrošināšanai, vērtējot to pēc iedzīvotāju ienākumu līmeņa, ņemot vērā arī faktu, ka reģionos atšķiras gan iedzīvotāju maksātspējas līmenis, gan arī komunālo pakalpojumu tarifi.
Neskatoties uz nodokļu ieņēmumu pārpildi, pašvaldībām nebūs pietiekami līdzekļu, lai nodrošinātu palīdzību saviem iedzīvotājiem. Tāpēc LPS rosina mainīt valsts atbalsta intensitāti centralizētās siltumapgādes gala tarifam, paaugstinot to no 50 vismaz līdz 75% pie mediānas 68 eiro par megavatstundu. Turklāt esot nepieciešams paredzēt diferencētu pieeju valsts atbalsta intensitātei.
Ņemot vērā, ka ir pašvaldības, kuras pašas organizē kurināmā iegādi, LPS aicina rast risinājumu atvieglotām procedūrām kurināmā iegādē pašvaldību iestādēm, kuras nav sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji.
Pašreizējā situācijā risinājumi ir nepieciešami ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Energoresursu cenu pieaugums būtiski ietekmē arī pašvaldību budžetu, tostarp arī palīdzības sniegšanas iespējas iedzīvotājiem, tāpēc nepieciešams noteikt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām mājokļa pabalstam 75% apmērā no faktiskajiem izdevumiem uz apkures sezonas periodu, paredzot iespēju veikt tūlītēju avansa maksājumu pašvaldībai, pauž LPS.