Šī iecere šonedēļ prezentēta kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, informētas šīs valsts "pirmās personas", kuras devušas konceptuālu piekrišanu.
Belte atklāj - iecere paredz, ka 16 stundas no raidlaika aizņemtu "iepirktais saturs", proti, Ukrainā un Krievijā ražoti seriāli un filmas, kuros nebūtu "tik daudz kara tēmas", kā arī propogandas. Pārējā laikā tiktu raidītas lokālās ziņas, piemēram, Rīta panorāma, kas Latvijā vēstītu par mūsu valstij svarīgajiem notikumiem, Igaunijā un Lietuvā attiecīgi par šo valstu aktualitātēm. Vienas varētu būt kopīgās - visu triju Baltijas valstu - ziņas.
Paredzēti arī citi informējoši raidījumi un diskusijas.
Aprēķināts, ka "iepirktā satura" translēšana izmaksātu 2 miljonus eiro gadā, tāpat jāparedz nauda arī pašu veidotiem raidījumiem un vienreizējām izmaksām - kanāla "startam" un satelītam. Šie izdevumi vēl nav aprēķināti. Izmaksas līdzīgi segtu visas iesaistītās valstis.
Vai šādam projektam vispār ir iespējams atvēlēt līdzekļus, pagaidām nav zināms. Kā norāda Belte, LTV gaida "gala atbildi" no kaimiņvalstīm. Jā tā būs pozitīva, iecere tiks prezentēta citām iesaistītajām institūcijām, piemēram, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, pēc tam Kultūras ministrijai un citiem. Tad varētu tapt arī zināmas kopējās izmaksas.
Patlaban atbalstu šai idejai jau paudusi Ārlietu ministrija (ĀM), kas solījusi palīdzēt šī plāna realizācijā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) savā Twitter kontā iepriekš rakstīja: "Runāju ar LTV ģenerāldirektoru Belti, pilnībā atbalstu LTV ideju veidot kopīgu Baltijas valstu telekanālu krievu valodā, ĀM palīdzēs."
Cik ilgā laikā šī iecere varētu tapt par reālu projektu, pagaidām nav zināms. Kā norāda Belte, "tas atkarīgs no veselām trijām finanšu ministrijām".