LTV: Patiesā labuma guvēji nav uzrādīti vairākiem tūkstošiem firmu

Šāda prasība ir spēkā kopš pagājušā gada marta. To ieviesa kā vienu no pasākumiem, lai vērstos pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Iespējams, virkne kompāniju vai nu neizprot jaunās normas, vai tās vienkārši ignorē. Bet par iespējamu sodu piemērošanu valsts tikai domā.

Latvija izmainīja likumus un, ar dažiem izņēmumiem, jau kopš pērnā gada marta visu uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir jābūt zināmiem.

Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka augsta riska kapitālsabiedrības ir SIA (sabiedrības ar ierobežotu atbildību), kuru dalībnieki ir ārvalstu juridiskās personas. Tādu ir aptuveni 4000. No tām šobrīd vairāk nekā 60% jeb 2800 nav atklājušas to patiesā labuma guvējus.

Starp kompānijām, kuru īpašnieki ir ārzemju uzņēmumi, un par kurām Lursoft IT datu bāzē nav ziņas par patiesā labuma guvējiem, ir, piemēram, arī tādas zināmas kompānijas kā RIMI Latvia, Puratos vai CV-Online.

Jaunās normas nav vienkāršas un amatpersonas atzīst, ka ne tikai uzņēmumiem trūkst izpratnes par tām. Arī Uzņēmumu reģistrs uz uzdotajiem jautājumiem ne vienmēr spēj atbildēt. “Tas zināšanu robs ir tajā, ka šis stāsts Uzņēmumu reģistram ir jauns. Vienkārši paies laiks, kamēr tās teorētiskās zināšanas, ko mēs iegūstam, arī praksē pilnveidosim,” saka Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Guna Paidere. Viņa arī norāda uz to, ka “Latvijā jau nav tāda viena atbildīgā par šo jomu, ir virkne institūcijas, kas ir iesaistītas katra ar savu lomu, bet tāda tāda viena atbildīgā nav, kurš var pateikt, kā tad būtu pareizi jārīkojas.”

Patiesā labuma guvējus nav uzrādījusi arī 541 akciju sabiedrība, kas ir aptuveni puse no visām šobrīd aktīvajām, liecina informācijas sistēmas Lursoft IT dati. Starp tām ir, piemēram, Latvija Gāze vai Nasdaq Riga.

Bet, piemēram, tāds liels uzņēmums, kā RERE Grupa norādījis, ka patiesā labuma guvējus nav iespējams noteikt.

“Visgrūtākais ir izpratne par to, kas ir patiesā labuma guvējs, un cik tālu ir jāiet, un kāda informācija ir jānorāda. Tas būtu viens. Otrs - tajās sabiedrībās, kurās ir ļoti sarežģīta īpašuma struktūra, iegūt šo informāciju, ja tie ir ārvalstu partneri un tur ir trīs, četras ķēdes līdz apakšai, tad arī pats process sabiedrībai iegūt šo informāciju varētu būt pietiekami sarežģīts,” saka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina. Viņa arī atzīst, ka ir jāatrod līdzsvars, lai, cīnoties ar nelikumīgiem veidojumiem, pa ceļam nenoposta kādu labu uzņēmumu.

Gadījumā, ja līdz šā gada augustam ārzemju uzņēmumiem piederošās Latvijas firmas nebūs iesniegušas ziņas par patiesā labuma guvējiem, tām draud izslēgšana no reģistra. Pagaidām tas ir bargākais sods.

Šobrīd tiek virzīti arī grozījumi likumā, lai gadījumā, ja par patiesā labuma guvējiem būs melots, varētu krimināli sodīt. “Ja viņi fiksēs, ka šī informācija nesakrīt – tas, ko viņi konstatē pārbaudēs, un tas, ko pats uzņēmējs ir noziņojis, tad vispirms uzņēmējiem tiks dota iespēja paskaidrot: varbūt apstākļi pavisam nesen ir mainījušies un tur nav nekāda apzināta nepatiesa informācija. Ja šī paskaidrojuma nebūs, tad attiecīgi materiāli tiks sūtīti uz Valsts policiju jau tālāk kriminālprocesa ierosināšanai. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietns instruments,” saka Medina.

Tiesa, lai pārliecinātos, ka sniegtas nepatiesas ziņas par patiesā labuma guvējiem, pierādītu to un sauktu pie kriminālatbildības, var nākties ieguldīt visai pamatīgu darbu. Valsts ieņēmumu dienests, kas pieaicināts kā eksperts likumu izmaiņām, uzskata - viena no problēmām slēpjas pārlieku lielajā skaidras naudas apritē Latvijā.

“Skaidrs ir, ka tie cilvēki, kuriem ir šī nauda, viņiem noteikti ir ļoti labi apmaksāti konsultanti, kas viņiem palīdz kaut kādā veidā sakārtot vai izvairīties no lietām, lai viņiem vienkārši nevarētu kaut kādā veidā piekļūt,” raidījumam de facto saka VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Taču nepietiek ar to, ka Uzņēmumu reģistrā ir iesniegtas ziņas par patiesā labuma guvējiem. Kā tās var izmantot pārējie, kuriem ir jāpārliecinās par saviem darījumu partneriem?

Jau pagājušā gada aprīlī darbu bija jāuzsāk Uzņēmumu reģistra datu bāzei, kurā ikvienam tiešsaistē ir pieejama informācija par visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Taču – pagājis gads, bet datu bāze aizvien nedarbojas. Tā aizvien pieejama tikai valsts iestādēm, kā arī bankām, taču līgumu izvēlējusies slēgt tikai viena no bankām.

“Tas, kas nedarbojas, ir šī publiskā daļa, kas būtu tā kā pieejama jebkuram, jo tas ir tomēr ļoti liels lietotāju loks un katrā gadījumā, ja  mēs viņu atveram neierobežotai publiskai piekļuvei un ja tur ir šīs veiktspējas problēmas, tas nozīmē, ka vairāk lietotāju pieslēdzoties, nevienam šī sistēma neiet,” saka Paidere. 

Datu bāze izmaksājusi nepilnu pusmiljonu eiro. Šogad paredzēts ieguldīt vēl līdzekļus, un teorētiski ir cerības to iedarbināt tuvāko mēnešu laikā. Taču tai pašā laikā Uzņēmumu reģistrs jau kopš augusta liedzis izplatīt daļu no firmu dokumentācijas tādām komerciālām datu bāzēm kā Kredītinformācijas birojs vai Lursoft IT. Te ik mēnesi ir vairāki desmiti tūkstoši informācijas pieprasījumu – to izmanto gan uzņēmēji, gan mediji.

Līdz ar to šobrīd ar daļu no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem var iepazīties tikai fiziski apmeklējot šo iestādi. “Tas ķēdītē rada daudz virkni problēmu. Tas nav tikai biznesa intereses kādam konkrētam atkal izmantotājam, bet pirmām kārtām - likuma subjektu interese izpildīt visu. Maksimāli pēc iespējamās informācijas visu pārbaudīt, noskaidrot. Šobrīd šis ir apgrūtinoši,” saka Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Uzņēmumu reģistra budžetā šogad paredzēts vēl gandrīz miljons eiro – gan, lai beidzot datu bāze par noteiktu samaksu kļūtu pieejama visiem, kā arī, lai audzētu darbinieku kapacitāti jaunajām funkcijām.