LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka drošības iestāžu sākotnējais novērtējums par Rebenoku ir negatīvs, kas nozīmē, ka viņam, visticamāk, netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam.
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai, "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Jau ziņots, ka Latvenergo padomes locekļu konkurss ir noslēdzies un ir zināmi pieci energokompānijas padomes locekļu kandidāti. Starp uzvarētājiem ir arī Rebenoks.
Konkursa uzvarētāji patlaban netiek atklāti, jo visiem ir jāsaņem atļauja darbam ar valsts noslēpumu.
Tikmēr Nemiro šonedēļ no amata atstādināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti uz disciplinārlietas pārbaudes laiku par iespējamiem pārkāpumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) uzraudzībā. Eglītis šādu lēmumu saistīja ar savu nevēlēšanos Latvenergo padomē iecelt Nemiro padomnieku Rebenoku.
Vienlaikus Eglītis šonedēļ iesniedza ministram atlūgumu, plānojot pārtraukt darba attiecības ar ministriju šā gada 15.maijā, kā arī nosūtīja vēstuli politiskās partijas KPV LV Ētikas komisijai un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ar lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, ieceļot amatos sev pietuvinātas personas.
2019.gada 19.jūnijā tika atlaista Latvenergo padome un tās vietā tika iecelta pagaidu padome. Vienlaikus no atsevišķiem koalīcijas politiķiem izskanēja kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam, tādējādi, norādot uz politisko spiedienu, 1.jūlijā pagaidu padome atkāpās.
Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais DNB bankas vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes loceklis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas Rīga bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas bijušais prezidents un a/s Valsts nekustamie īpašumi padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī RB Rail bijusī valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Savukārt pagaidu padomes sastāvā bija Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, Rigensis Bank valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Konkurss uz Latvenergo padomes locekļu amatiem tika izsludināts 9.augustā.
Savukārt 9.oktobrī Latvenergo akcionāru sapulce ievēlēja citu uzņēmuma pagaidu padomi trīs locekļu sastāvā. Tajā līdz konkursa noslēgumam strādā pārstāvji no EM - Valantis, Irēna Bērziņa un Edijs Šaicāns.
Latvenergo nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. Latvenergo obligācijas kotē biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru sarakstā.
Nemiers grib rebes ar Rebenok
Nemiro atlaidīs SAB priekšnieku
Seska Smaka