"Pārbaudes laikā konstatēts, ka LU ar iekšējiem normatīvajiem aktiem nav reglamentējusi Satversmes sapulces mandātu, redakcijas un balsu skaitīšanas komisijas darbību, kā arī apšaubāma ir LU Satversmes sapulces leģitimitāte," skaidro IKVD vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa uzsver, ka pārbaudes laikā konstatēti vairāki nopietni Augstskolu likuma pārkāpumi, arī rektora vēlēšanu komisijas darbībā. Uz jautājumu, vai izglītības ministre plāno sniegt rekomendāciju valdībai neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, Šuplinska atbild, ka izšķirošā lēmuma pieņemšanu atstās valdības ziņā.
"Pagaidām ar oficiālo IKVD atzinumu neesmu iepazinies, taču, izvērtējot medijos pieejamo informāciju, var secināt, ka izglītības ministre ir spērusi pareizo soli virzīt šo jautājumu tālāk izskatīšanai valdībā," Dienu informēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (Vienotība). Viņaprāt, par to, vai Muižnieks tiks apstiprināts rektora amatā, ir pāragri spriest, taču jautājums varētu tik skatīts valdībā augusta sākumā.
Jau ziņots, ka maijā notikušās LU rektora vēlēšanas un balsojumu tajās pavadījuši skandāli un aizdomas par negodīgu cīņu par rektora krēslu. Muižnieka oponents LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš sacensību par LU rektora amatu nodēvējis par "dubļu cīņām". Rektora vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais LU rektors Muižnieks, bet par viņu nobalsoja tikai 141 dalībnieks, pret bija 143. Ņemot vērā rezultātus, no tribīnes vispirms tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens kandidāts, taču vēlāk tika paziņots, ka līdzšinējais LU rektors tomēr ir pārvēlēts, pamatojoties uz to, ka Muižnieks ir savācis vairāk balsu nekā otrs pretendents.
Nesaskata pārkāpumus
Pašreizējais LU rektors Muižnieks pirms IKVD pārbaudes rezultātu paziņošanas Dienai norādīja, ka, viņaprāt, "esošā situācija ir tāda, ka LU ir likumīgi un atbilstoši normatīvajam regulējumam ievēlējusi rektoru nākamajiem četriem gadiem".
Muižnieks uzsver – Augstskolu likums paredz, ka MK var neapstiprināt rektoru amatā, ja kandidāts ir ievēlēts, pārkāpjot šī likuma un augstskolas Satversmes noteikumus. Viņaprāt, rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam un universitātes Satversmei un "ir tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas".
"Neviens universitātes personāla loceklis nav iesniedzis nevienu sūdzību par 6. jūnija Satversmes sapulces norisi. Līdz ar to uzskatu, ka IZM pieņems pozitīvu lēmumu un virzīs manu kandidatūru apstiprināšanai MK," spriež Muižnieks.
Arī LU prorektore Ina Druviete aģentūrai LETA norādījusi, ka ir vienisprātis ar Muižnieku un izglītības ministrei nav tiesību nevirzīt rektoru apstiprināšanai amatā MK. "Nešaubāmies par pozitīvu lēmumu, bet negatīva lēmuma rezultātā mums ir iespēja vērsties tiesā, kas arī tiks darīts."
Viņasprāt, Šuplinskas izteikumi presē esot vērtējami kā pilnvaru pārkāpums vai rupjš politiskais spiediens uz padotības iestādi. Druviete arī norādījusi, ka nepieļauj iespēju, ka varētu tikt rīkotas atkārtotas rektora vēlēšanas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 18. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Valdis Krūmozols
Skats no mslas
padoms