Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.
Līdz pat Pirmajam pasaules karam mēbeļu ražošana notika darbnīcās un balstījās tikai uz konkrētu pasūtījumu, mēbeļu lielražošanas praktiski nebija. 1934. gadā Latvijā mēbeles ražoja jau 207 uzņēmumos, kuros strādāja nedaudz virs 1,6 tūkstošiem strādnieku (Latviešu konversācijas vārdnīca, 13. sējums. Rīga: Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1935– 1936, 26232. sleja).
Krīze un privatizācija
Sākotnēji PSRS darba dalīšanas sistēmā Latvija specializējās augstākās klases ēdamistabas mēbeļu garnitūru ražošanā no ozola un pat sarkankoka, kas bija bagātīgi rotātas kokgriezumiem. Šo specializāciju 1960. gadā PSRS vadība aizliedza, pieprasot ražot lētākas mēbeles un masveidā. 1961. gadā Latvijas inženieri un dizaineri E. Mergins, O. Jēkabsone, P. Āboltiņš un J. Dedumets radīja, projektēja un aizsāka ražot sekciju tipa mēbeļu sēriju, kas tika pārdotas izjauktā veidā, līdz ar to pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem (Zunda 1912–1992. Rīga: SIA Mežavots, 1992, 6. lpp.). Latvija bija viena no pirmajām pasaulē un pirmā PSRS, kas aizsāka šāda veida mēbeļu ražošanu. Izjauktā veida mēbeļu ražošanas idejas tolaik aizsāka apvērsumu mēbeļu ražošanā visā pasaulē. Salīdzinājumam – IKEA, kas pirmā Skandināvijā specializējās izjauktu mēbeļu tirdzniecībā, pirmo veikalu Zviedrijā atvēra 1958. gadā.
Mēbeļu rūpniecība Latvijā maksimālos ražošanas apjomus sasniedza XX gadsimta 80. gadu vidū, kad gadā Latvijā saražoja vairāk nekā 440 tūkstošus galdu, vairāk nekā 100 tūkstošus dīvānu un tahtu, 440 tūkstošus skapju (1988. gadā).
Ekonomiskā krīze, kas aizsākās pēc PSRS sabrukuma, smagi skāra mēbeļu ražošanu. Piemēram, dīvānu un tahtu ražošana 1992. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no tā apjoma, kas tika saražots 1990. gadā. Latvijai kļūstot neatkarīgai, ar vietējo mēbeļu produkciju konkurēja importa produkcija. Šajā laikā norisinājās mēbeļu nozares privatizācija, pēc kuras tikai nedaudzi uzņēmumi veiksmīgi spēja pārorientēt ražošanu atbilstoši jaunajiem apstākļiem.
XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot ES dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu.
Dažādu mēbeļu ražošana
Visspožākie Latvijas mēbeļu ražotāju panākumi ir koka mēbeļu grupā, kurā neietilpst virtuves, guļamistabas un biroja mēbeles, proti, dažādu koka mēbeļu grupā. No 2016. gada ik gadu tiek saražoti vairāk nekā 3,3 miljoni šīs grupas mēbeļu. Maksimālais daudzums tika saražots 2021. gadā (4,1 miljons vienību).
Latvijai ir izcili panākumi dažādu koka mēbeļu eksportā. Latvija ar 107 miljonus eiro lieliem eksporta ienākumiem (0,38% no kopējā pasaules eksporta) 2023. gadā bija 31. vietā pasaulē. Igaunija ar 43 miljonus eiro lieliem ienākumiem bija 41. vietā pasaulē, savukārt Lietuva ar 825 miljonus eiro lieliem eksporta ienākumiem (2,9% no kopējā pasaules eksporta) bija sestajā vietā pasaulē.
Pasaules lielākā dažādu koka mēbeļu eksportētāja 2023. gadā bija Ķīna, kura eksportēja mēbeles par 7,7 miljardiem eiro. Ķīnas daļa globālajā dažādu koka mēbeļu tirgū 2023. gadā bija 27,3%. Otrajā vietā ar 2,97 miljardiem eiro (10,5% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija, bet trešajā vietā ar 2,94 miljardiem eiro (10,4% no kopējā pasaules eksporta) – Vjetnama.
2023. gadā Lietuvu apsteidza Itālija (7,4% no kopējā pasaules eksporta) un Vācija (4,4% no kopējā pasaules eksporta). Savukārt Lietuva pēc kopējā dažādu koka mēbeļu eksporta 2023. gadā apsteidza tādas valstis kā Indonēzija, Turcija, Indija, Spānija, Malaizija, Nīderlande, Francija, ASV, Rumānija, Portugāle, Meksika un Dānija.
Pilnīgi loģiski, ka 2023. gadā Lietuva bija pirmajā vietā pasaulē, rēķinot dažādu koka mēbeļu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju – 291,2 eiro. Otrajā vietā pasaulē bija Polija (79,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Dānija (71,6 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija pēc eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā ar 56,6 eiro bija ceturtajā vietā pasaulē. Tālāk sekoja Portugāle (42,9 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovēnija (40,7 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar eksporta ienākumiem 31,7 eiro uz vienu iedzīvotāju bija devītajā vietā pasaulē.
Mēbeļu rūpniecības nozarei Latvijā bija izcila pagātne, un patlaban tā ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, taču mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā.
Publikācija sagatavota ar Zemkopības ministrijas Meža attīstības fonda finansiālu atbalstu.
