Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.
"Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību," uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis akcentēja, ka nozarē samilzušās problēmas un to atbildīga risināšana varētu kalpot par pagrieziena punktu Latvijas politikā un partiju politiskajā kultūrā. "Neatkarīgajā Latvijā ir izaugusi jauna paaudze, kas vairs nav gatava samierināties ar "kā var nesolīt" politiku, tāpēc mēs neesam gatavi kompromisiem un turpināsim iestāties par visu mūsu tiesībām saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi," norādīja mediķis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka šodien ir "visas sabiedrības diena", kad tiek pausta vēlme mainīt politisko attieksmi. Viņš akcentēja, ka pašlaik nav augstāka spēka par likumu, uz ko mediķi varētu pamatoties.
Nespēja izpildīt pašlaik likumā noteikto mediķu atalgojuma pieauguma apjomu varētu būt precedents, ka ir jāpieņem ļoti pārdomāti likumi, uzsvēra Rācenis. "Ir dažreiz kritiskas dienas, kad vienas nakts laikā tiek atrast milzīgs valsts finansējums kādam konkrētam jautājumam," norādīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs. Viņš atzina, ka politiķiem tad ir grūts uzdevums, bet mediķi vēl nedēļu gaidīs rezultātu.
Arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem apliecināja, ka šodienas politiķu un mediķu pārstāvju tikšanās laikā Saeimā neizdevās panākt vienošanos par likumā noteikto mediķu atalgojuma pieauguma garantiju izpildi, tāpēc mediķu cīņu turpināsies.
Keris pateicās Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) par sarunu procesa nodrošināšanu, taču reizē uzsvēra, ka nepiekrīt Mūrniecei, ka būtu jāatvainojas par konkrētību mediķu atalgojuma paaugstināšanā, kas noteikta likumā.
LVSADA vadītājs skaidroja, ka agrāk pieņemtais atalgojuma pieauguma apjoms vērtējams kā politiski profesionāls, tālredzīgs solis, kas radīja cerības par atbilstošu atalgojumu nozarei.
"Nekādā gadījumā nepieļausim, ka notiek mēģinājumi atgriezties pie vecās, nekonkrētās aizplīvorotās politikas, kurā veselības aprūpe tiek badināta," pauda Keris.
Vaicāta, vai būtu iespējams atrast vēl papildu summu mediķu atalgojuma pieaugumam pašlaik iezīmētajiem 60 miljoniem eiro, Mūrniece aģentūrai LETA atbildēja, ka pagaidām valdība un partijas strādā, lai nodrošinātu šo 60 eiro miljonu piešķiršanu.
Kā ziņots, Mūrniece savā un Saeimas vārdā šodien atvainojās par parlamenta iepriekš veikto nepārdomāto balsojumu mediķu atalgojuma pieauguma tempam, kas neatbilst ekonomikas iespējām.
To politiķe pauda pēc šodienas tikšanās ar mediķu pārstāvjiem. Mūrniece norādīja, ka balsojums notika tad, kad bija daudz optimistiskākas prognozes par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka jautājums par finansējuma pieaugumu medicīnai paliek gan Saeimas, gan valdības prioritāte un ka tiekot darīts "viss iespējamais", lai veselības aprūpes jomai pārdalītu līdzekļus no citām nozarēm.
Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējās prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausīja kolēģu uzrunas, gan izkliedza dažādus saukļus, atskaņoja sirēnas un svilpa, novēroja aģentūra LETA.
Veselības aprūpes jomas darbinieki pauž neapmierinātību, ka 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet līdz šim valdība tam iezīmējusi ap 60 miljonus eiro. Tāpat mediķi iebilst tam, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas. Salīdzinājumam - atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.
Pievienota 4. un 5 rindkopa
>:-)
!!!
Auseklis