Viņa skaidroja, ka pēc Satversmes tiesas lēmuma, kas no nākamā gada 1. janvāra ierobežotu medicīnas darbinieku iespējas strādāt virsstundas, medicīnas iestādēs aktuāla kļūs cilvēkresursu problēma, tādēļ viens no risinājumiem varētu būt pagarināt pārejas periodu, kurā atļauts strādāt vairāk virsstundu, ievērojot visus Satversmes tiesas spriedumā noteiktos apmaksas nosacījumus.
Čakša uzsvēra, ka šobrīd finansējums virsstundu apmaksai nākamajā gadā ir iezīmēts 16 miljonu eiro apmaksā, tomēr nenoliedza, ka tad, ja mediķu atalgojums nākamgad pieaugs par 20%, kā tas ir iecerēts, un tiks pagarināts arī pārejas posms, virsstundu apmaksai 2019. gadā vajadzēs jau 19 miljonus eiro. Lai pagarinātu šo pārejas posmu, nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā.
Viņa informēja, ka nākamnedēļ valdībā plānots izskatīt arī informatīvo ziņojumu par mediķu atalgojuma pieaugumu 2019.-2021. gadā, un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicinās valdību un Saeimu rast tostarp juridiskus risinājumus, lai risinātu krīzi veselības aprūpes nozarē.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka par pārejas posma pagarināšanu var runāt tad, ja tiek sniegtas nepārprotamas garantijas par darba samaksas pieaugumu turpmākajos trīs gados.
"Ja garantijas netiks saņemtas, tad atbilde būs negatīva," viņš apstiprināja. Arodbiedrības par šādu priekšlikumu plāno diskutēt un savu atbildi sniegšot 18. decembri, kad paredzēta nākamā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības nozares apakšpadomes sēde.
Savukārt Jevgēņijs Kalējs, kura vadītā Latvijas Slimnīcu biedrība piektdien brīdināja par iespējamu ārkārtas situācijas izsludināšanu no nākamā gada, izteica cerību, ka jautājuma par virsstundām atrisināšana ļaus izvairīties no pārrāvuma pakalpojumu sniegšanā slimnīcās.
Latvijas Slimnīcu biedrība brīdinājumu izteica saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu attiecībā uz normālo pagarināto darba laiku. Tiesa šogad maijā atzina, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Iepriekš Saeima bija lēmusi pakāpenisku atteikšanos no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji paredzot to īstenot no 2017. līdz 2019. gadam, bet galu galā tika noteikts, ka tas notiks no 2018. gada līdz 2020. gadam.
Satversmes tiesa atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti,
tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā.
Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.
Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā paustajam vienlīdzības principam.
Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra. Satversmes tiesas spriedums nav pārsūdzams.
Def
aha
Vai nu visiem, vai nevienam!