Nacionālās vēstures pētniecībai jāatvēl ikgadējs valsts finansējums – neilgi pirms amata termiņa beigām, tiekoties ar vēsturniekiem, rosināja bijušais Valsts prezidents Egils Levits. Šābrīža modelis – atbalstīt pētniecisko grupu komandu projektus – nav efektīvs un kavē humanitāro zinātņu attīstību. Nu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) spērusi soli pretī nozarei, atvēlot 1,8 miljonus eiro XX un XXI gadsimta vēstures pētniecībai. Vēsturnieki atzinīgi vērtē šādu žestu, taču vērš uzmanību uz to, ka atbalsts būtu vajadzīgs ne tikai šim Latvijas vēstures posmam.
Ministru kabinets 13. jūlijā apstiprināja rīkojumu Par valsts pētījumu programmu "20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze". Valsts pētījumu programmas (VPP) kopējais finansējums ir 1,8 miljoni eiro, un to iecerēts īstenot 2023.–2026. gada laikā, pēc tam paredzēts programmas turpinājums. Šādas VPP izveide vēsturē ar stabilu valsts pasūtījumu nodrošinās pētniecības finansējuma palielinājumu nozarē par aptuveni 50% salīdzinājumā ar šābrīža ieguldījumu, uzsver IZM. Galvenie ieguvumi būs ne tikai stabils finansējums visjaunāko laiku vēsturei, bet arī nozares ataudze, proti, tā veicinās jauno vēsturnieku iesaisti zinātnē. Būtisks akcents ir stratēģiskā
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 19. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!