VP paredz vispirms vakcinēt prioritārās sabiedrības grupas (mediķus, sociālo aprūpes centru darbiniekus un klientus, seniorus, cilvēkus ar hroniskām slimībām u. c.). Tāpat VP ir noteikts, kā tiks veidoti vakcinējamo saraksti, kas un kur vakcinēs, kāds ir prognozētais vakcīnu piegādes grafiks, kāda būs komunikācija ar sabiedrību.
Pašlaik, balstoties uz ražotāju sniegto informāciju par vakcīnu piegādēm, lielākais skaits iedzīvotāju varētu tikt vakcinēts šā gada otrajā un trešajā ceturksnī, vakcināciju pilnībā pabeidzot nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Izaicinājums – saraksti
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir vakcinācijas procesu vadīt tā, lai pēc vakcīnu piegādēm, kas būs pakāpeniskas un samērā neprognozējamas, maksimāli īsā laikā visas saņemtās vakcīnu devas varētu izlietot, prioritāri vakcinējot riska grupas. Tas nozīmē, ka ir jāveido vakcinācijas saraksti, lai saprastu, cik cilvēku gatavi vakcinēties un kāda ir to ģeogrāfiskā izkliede.
Pašlaik ir plānots, ka jau šonedēļ iedzīvotāji varēs sākt pieteikties vakcinācijai īpaši izveidotā interneta vietnē, par ko sīkāka informācija būs pieejama tuvākajās dienās.
Vakcinējamo sarakstus veidos arī ģimenes ārsti, un tos varēs pieteikt arī darba kolektīvi. Tiesa, kad un kā savus sarakstus varēs iesniegt darba vietas, pagaidām Vakcinācijas birojā nezināja teikt.
Vakcinācijas saraksti ir viena no VP atslēgām, jo, ''kad ir zināms konkrētas vakcīnas piegādes laiks, no iepriekš izveidotajiem sarakstiem, ņemot vērā prioritārās grupas un piegādāto vakcīnu apjomu, tiks veidotas rindas uz katru noteikto vakcinācijas vietu un laiku. Iedzīvotāji tiks centralizēti reģistrēti rindās pie ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēs vai uz nacionālā mēroga vakcinācijas kompleksiem. Savukārt organizāciju pieteiktajai vakcinēšanai tiks organizētas izbraukuma vakcinācijas komandas, vai arī tiks organizēta speciāla vakcinācija kādā no ārstniecības iestādēm,'' teikts plānā. Atbilstoši norādītajai kontaktinformācijai un socioloģiskajam profilam iedzīvotājs par to, ka ir pienākusi viņa kārta vakcinēties, saņems informāciju e-pastā, īsziņu vai balss zvanu.
Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja un RSU docente Daiga Behmane tieši šo sarakstu veidošanu uzskata par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, tostarp arī tehnoloģiskā ziņā. Veidojot sarakstus, ir svarīgi, lai pieteikumi un informācija nedublētos, – no vakcīnu sadales viedokļa ir svarīgi, lai parādītos informācija, ka kāds iedzīvotājs ir ne tikai pats pieteicies vakcinācijai, bet viņu ir pieteicis arī ģimenes ārsts vai darba kolektīvs. Sarakstos arī ir jāredz, kuri vakcinēties gribētāji ir prioritārajās grupās.
Tāpat ir jāveido elektroniska uzskaites sistēma, cik cilvēku jau ir vakcinēti un ar kādu vakcīnu, lai varētu organizēt otras devas saņemšanu.
Ģimenes ārsti bažīgi
Lai līdz rudenim aptvertu 70% iedzīvotāju, ir noteikta vakcinācijas jauda – 100 000 sapotētu cilvēku nedēļā. VP indikatīvi paredz, ka lielāko īpatsvaru – 31 000 cilvēku nedēļā – vakcinēs izbraukuma vakcinācijās, 24 250 cilvēkus nedēļā vakcinēs ģimenes ārstu praksēs, 18 000 – nacionāla mēroga vakcinācijas centros, 17 400 – privātās ārstniecības iestādēs, 7200 – pašvaldību ārstniecības iestādēs, 6300 – universitāšu slimnīcās.
Tieši šis sadalījums ir radījis neapmierinātību gan ģimenes ārstos, gan privātajos vakcinācijas pakalpojumu sniedzējos. Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska uzsver, ka ģimenes ārstiem nav tādas kapacitātes, un norāda: ''Mēs jau pašlaik esam uz izdegšanas robežas.'' Ģimenes ārstiem vakcinācija ir papildu pienākums, un viņi nevar pamest novārtā galveno uzdevumu – pacientu aprūpi. Kozlovska teic – lai vakcinētu VP minēto pacientu skaitu nedēļā, valstij būtu jāparedz līdzekļi trešās medmāsas algošanai praksēs, kur ir vairāk nekā 1800 pacientu. Tās, protams, ir papildu izmaksas.
Tajā pašā laikā Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka privātajiem profesionālajiem vakcinētājiem, kas jau 20 gadu nodarbojas ar gripas un ērču encefalīta vakcināciju visā Latvijā, atvēlētās jaudas ir daudz par mazām.
Nav skaidrs, kādēļ vakcinācijas process ir jāveido tik sadrumstalots un jātērē līdzekļi nacionāla mēroga vakcinācijas centru izveidei, ja privātie vakcinētāji var savakcinēt 75 000 cilvēku nedēļā.
Turklāt nav nepieciešams veidot atsevišķus vakcinācijas kabinetus, jo 20 gadu laikā lielie veselības centri jau ir izveidojuši visu nepieciešamo infrastruktūru.
VP pie iespējamiem mīnusiem privāto pakalpojumu sniedzēju izmantošanā minēts, ka ''nav individualizētas pieejas katram klientam, tādēļ ne visām sabiedrības grupām šādi pakalpojumi veicinās uzticību vakcinācijai. Tāpat, organizējot liela apjoma vakcinācijas kampaņas, jāpārliecinās par vakcinācijas procesa kvalitāti un drošību.''
Rēvalds gan pauž izbrīnu, ka kādam vēl īpaši jāpārliecinās par vakcinācijas kvalitāti un drošību, ja lielie veselības centri ar to, kā jau minēts, strādā 20 gadu. Viņš atzīst, ka medicīnā atšķirībā no citām nozarēm vēl joprojām uz privāto sektoru valsts raugās ar neuzticību, lai gan, piemēram, laboratoriskos izmeklējumus nodrošina tikai privāti pakalpojumu sniedzēji. Behmane arī iestājas par plašāku privāto vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju iesaisti un pieļauj, ka VP vēl tiks koriģēts.
Meklē individuālu pieeju
No VP veiktās stipro un vājo pušu analīzes izriet, ka vairākas vakcinācijas sniedzēju grupas izveidotas tādēļ, ka katra no tām varētu sasniegt savu mērķauditoriju. Atklāts ir jautājums par jaudu sadalījumu starp tām, piemēram, vai ģimenes ārstiem tai ir jābūt tik ievērojami augstākai nekā privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.
VP taisnīgi norādīts uz ģimenes ārstu iespējām sasniegt grūtāk uzrunājamās mērķa grupas (piemēram, nelabvēlīgas ģimenes, seniorus, cilvēkus ar hroniskām slimībām) un individuālo pieeju, no vienas puses, gan ierobežoto kapacitāti, no otras puses. Tāpat par nacionālajiem vakcinācijas centriem minēts, ka ''tie ļoti efektīvi izmanto pieejamos resursus, tai skaitā cilvēkresursus, nodrošinot lielu vakcinācijas ātrumu – var nodrošināt iespēju ērti un ātri saņemt pakalpojumu, kas būtu pievilcīgi nodarbinātām personām, kolektīvu vakcinācijai''. Tajā pašā laikā ''pastāv risks, ka nepietiekamas noslodzes gadījumā radīs ievērojamas pastāvīgās izmaksas, kā arī risks konkurencei uz jau tā ierobežoto veselības aprūpes personāla kapacitāti citās ārstniecības iestādēs''.
Procesa sarežģītību rada tas, ka ir jāpanāk pēc iespējas lielāka brīvprātīga iedzīvotāju vakcinēšanās aptvere, līdz ar to ir jādomā, kāds vakcinācijas pakalpojums būtu piemērotāks katrai konkrētai mērķgrupai.
Būs cilvēki, kas paši pieteiksies un būs gatavi doties uz vakcinācijas kabinetiem, būs iedzīvotāji, kurus varēs sasniegt tikai ar ģimenes ārstu un pašvaldību sociālo dienestu starpniecību.
Viens no vakcinācijas jaudas un loģistikas lielākajiem izaicinājumiem ir liela apjoma piegādes īsā laikā – pastāv risks, ka valstī nav pietiekamas kapacitātes palielinātā vakcīnu apjoma izvakcinēšanai un veidojas ievērojami vakcīnu krājumi, kam nepieciešamas papildu noliktavas ar īpašiem uzglabāšanas apstākļiem.