"Šodien no viensētām un mazākiem ciemiem līdz lielākām pilsētām esam vienoti. Mēs svinam to, kas mūs padara par Latviju," sacīja Mieriņa.
Viņa norādīja, ka mūsu valsts pirmā simtgade ir bijusi izaicinājumiem pilna. Vienlaikus tas bijis arī nebeidzamu iespēju laiks.
Vienlaikus atmiņas par brīvību un ticību savai valstij ir nodotas no paaudzes paaudzē. Tās kļuvušas par mantojumu, kas dzīvo katrā no mums un mudina ikvienu veidot Latviju par valsti rītdienai, akcentēja Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir bagāta valsts, jo mūs bagātus dara mūsu cilvēki - sīksti, dzīves gudri un strādīgi.
Mieriņa atzīmēja, ka nākamgad apritēs 35 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību, taču darbs pie savas valsts veidošanas nekad neapstājas.
"Latvija sākas ar katru no mums, un tā ir mūsu kopīgā atbildība par to, kādā Latvijā dzīvosim rīt," sacīja Mieriņa.
Viņa norādīja, ka šogad svinēti 20 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.
Latvijas integrācijas un drošības kurss bija un turpina būt nepārprotams - spēcīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, sacīja Mieriņa.
"Šodien sakām paldies par šiem tālredzīgajiem lēmumiem un drosmi mūsu līdzcilvēkiem, kuri izjuta neaizmērojamu atbildību pret savu valsti, par tās pilsoņu labklājību un drošību," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
20 gadi Eiropas Savienībā devuši iespēju kopā ar citām dalībvalstīm lemt par Eiropas tālāko izaugsmi, saņemt atbalstu infrastruktūras un ekonomikas attīstībai, ceļot un mācīties. Mūsu vēstures skaudrā pieredze ir par pamatu tam, ka šodien Latvijas un visas Baltijas viedoklis kļuvis vēl nozīmīgāks gan Eiropas Savienībā, gan NATO.
Latvijas dalība NATO ir bijis svarīgs valsts ārpolitikas mērķis. Alianse kļuvusi par Rietumu pasaules drošības garantu, un Latvija ir daļa no šīs kopienas, sacīja Mieriņa.
"Pateicoties NATO, esam stiprinājuši mūsu valsts drošību un pilnveidojuši savas aizsardzības spējas," norādīja Mieriņa, uzsverot, ka ik dienu izjūtam sabiedroto klātbūtni Latvijā.
NATO klātbūtne Latvijā paplašinās un kļūst spēcīgāka. "Mēs zinām, ka aiz mums stāv pasaules demokrātiskās un militāri attīstītās valstis," sacīja Mieriņa.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka drošības situācija pasaulē strauji mainās. Otrdien, 19.novembrī, būs pagājušas tūkstoš dienas kopš Ukraina cīnās par savu valsti, jo agresorvalsts izvērsusi brutālu karu pret civilizēto pasauli, cenšoties sagraut mieru reģionā un iznīcināt demokrātiskās vērtības.
"Mēs savā nostājā esam nelokāmi - Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai. Pretējā gadījumā zaudēsim mēs visi," uzrunā norādīja Mieriņa.
Tāpat viņa uzsvēra, ka "mēs zinām, ko nozīmē brīvība un ko nozīmē tās zaudēšana. Ukrainas cīņa ir arī mūsu cīņa".
Mieriņa akcentēja, ka Latvija ir apņēmusies sniegt visu iespējamo palīdzību un atbalstu kā šodien, tā arī turpmāk.
Vēstījums sabiedrotajiem un partneriem ir tiešs - Ukrainas neatkarība, miera nodrošināšana Eiropā un pasaulē iespējama, tikai pilnībā uzvarot agresoru. Tas jāaptur ar sankcijām, tirdzniecības ierobežojumiem un ieročiem. Pastrādātie noziegumi ir rūpīgi jāizmeklē, un vainīgie ir jāsauc pie atbildības, sacīja Mieriņa.
Vienlaikus Mieriņa uzrunā teica, ka Latvijas valsts iekšējo drošību garantē iedzīvotāju labklājība. Spēcīgas valsts pamats ir veseli, izglītoti un pārtikuši iedzīvotāji, kuru darbs un idejas veicina augstu pievienoto vērtību.
Mieriņa akcentēja, ka 2025.gada valsts budžets paredz uzlabojumus labklājībā - pensiju pieaugumu, skaidras sociālās garantijas un pastiprinātu atbalstu ģimenēm. Plānots arī palielināt atalgojumu iekšlietu struktūru darbiniekiem, kas rūpējas par Latvijas drošību.
Spēcīga ekonomika ir pamats sabiedrības labklājībai. Valsts ekonomika jāveido tā, lai tā radītu labvēlīgus apstākļus iedzīvotājiem, veicinot viņu vēlmi strādāt Latvijā, sacīja Mieriņa.
Viņa uzsvēra, ka tautsaimniecības izaugsmes sekmēšanai nepieciešams paplašināt investīcijas inovācijās un eksportā, lai veidotu Latviju kā augstāku ienākumu ekonomiku.
Tāpat ir jāgādā, lai katram Latvijas reģionam ir līdzvērtīgas attīstības iespējas, lai ikviens cilvēks, kurš vēlas dzīvot laukos vai mazpilsētā, justos novērtēts," sacīja Mieriņa.
"Veidosim tādus apstākļus, lai reģionos būtu pieejama moderna infrastruktūra, kvalitatīva izglītība un darba vietas," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Uzrunas noslēgumā Mieriņa aicināja paturēt prātā to, ka Latvijas valsts nav tapusi vienā dienā, bet "tas ir gadsimtu darbs, kas norit aizvien, atbildot vienmēr mainīgajiem apstākļiem".
"Darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai sargātu mūsu valsti un tās dārgo brīvību," sacīja Mieriņa.