Izlasot 270 lapaspušu biezo Nacionālās attīstības plāna prioritāšu pamatojumu, Nekā Personīga secina, ka konkrētas prioritātes dokumentā nemaz nav. Plāns lielākoties sastāv no tabulām, kas raksturo, cik mēs slikti dzīvojam. Secināts, ka jādzīvo labāk un, lai dzīvotu labāk, jādomā citādāk.
Piemēram, plāna veidotāji dokumentā secina: "Mainot domāšanu un pieeju, ir jāpalūkojas uz to, kas šodien ir un nākotnē būs vērtīgs. Ar vērtību jāsaprot to, kādēļ mēs kaut ko darām, tādus jautājumus, ko mēs darām un kā mēs darām atstājot pakārtotus šim kādēļ. Atbildot uz jautājumu – kādēļ, daudz vieglāk un loģiskāk ir atbildēt uz jautājumiem – kā un ko".
"Tas, ko mēs mēģinājām izdarīt, ir uztaisīt kvalitatīvu analīzi par to, kur mēs esam un šīs 270 lappuses vēl nenodrošina pilnu pārskatu pār to," stāsta Mārtiņš Krieviņš, kura pārraudzītais Pārresoru koordinācijas centrs ir atbildīgs par plāna izstrādi.
Vēsturiski Nacionālais attīstības plāns bija jāsagatavo valdībai, un saskaņā ar likumu tam bija jābūt gatavam jau pirms gada. Taču Valdis Dombrovskis plāna izstrādi neuzsāka. Pie vainas bijis Valda Zatlera lēmums atlaist Saeimu.
Patreizējā Dombrovska valdība ilgi nevarēja vienoties, kurš plānu rakstīs, līdz beidzot šogad speciāli premjera paspārnē izveidoja Pārresoru koordinācijas centru. Centra vadībā iecēla bijušo Valsts kancelejas ierēdni Mārtiņu Krieviņu, kuram uzdeva dažu mēnešu laikā sagatavot biznesa plānu valstij turpmākajiem sešiem gadiem. Rezultātā šonedēļ uz ministru galdiem nonāca 270 lappušu biezs produkts.
Premjerministrs tencina Krieviņu par enerģiju, ar kādu darbs pie plāna ir uzsākts. Ierēdņa iestrāžu saturā premjers neiedziļinās un paļaujas, ka Krieviņš kā plānu sācis, tā arī pabeigs.
Tikmēr iebildumi pret plānu šonedēļ valdības sēdē bija ministriem, kas ierosina prioritātes noteikt uz 10 lappusēm. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) uzskata, ka tiek atkārtotas iepriekšējo gadu kļūdas "ražojot ļoti plašus dokumentus, iekļaujot cilvēcei visas svarīgās tēmas, bet patiesībā nepasakot, ko mēs gribam sasniegt".
Pabriks spriež, ka plāna izstrādi nedrīkstēja uzticēt ierēdņiem. To vajadzējis pasūtīt zinātniekiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kam ir daudz brīva laika un plašas zināšanas. Pats viņš sevi pie tādiem nepieskaita, laika neesot.
Saniknojies ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņš uzskata, ka pārāk izplūdis plāns ir bīstams, jo katra nozare plēsīsies par savu prioritāti un beigās naudu atkal dalīs visiem. Viņš ierosina uzrakstīt konkrētas prioritātes, kam valsts kopā ar Eiropas struktūrfondiem turpmāko sešus gadus dos naudu, reizē skaidri pasakot, ka neko citu valsts neatbalstīs. Ķīlis kā primāru uzskata paša pārraudzīto izglītību.
Nākamnedēļ valdības vadītājs Dombrovskis atgriezīsies Latvijā. Tad ieplānots speciāls ministru seminārs par attīstības plānu. Tur Ķīlis rosinās Krieviņa iestrādes atlikt malā un Latvijas biznesa plānu rakstīt no sākuma. No premjera nostājas būs atkarīgs, vai tā notiks.
Par Nacionālo attīstības plānu valdībai ir jāvienojas līdz rudenim, lai to varētu iesniegt Eiropas Komisijai.
Tikmēr Saeimā jau izskan aicinājumi valdībai šo pienākumu vairs neuzticēt.
Saeimas Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis rosina Attīstības plānā ierakstīt divas sadaļas – infrastruktūras attīstība un izglītības pieskaņošana ekonomikas vajadzībām. Pārējais sakārtošoties pats no sevis.
Tikmēr plāna izstrādātājs Krieviņš sola, ka līdz septembrim, kad plānu apstiprinās valdība, būs arī konkrētas idejas.
"Es esmu pārliecināts, ka līdz tam laikam radošas idejas, kā veicināt Latvijas attīstību, būs. Jau patlaban visas iesaistītās puses – gan valdības partneri, gan privātpersonas, gan lielie uzņēmēji ir izrādījuši ļoti lielu interesi dot šos te priekšlikumus un dalīties savās pārdomās," stāsta Krieviņš.