Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2006.gada nogalē notika Johansona memuāru "Čekas ģenerāļa piezīmes" prezentācija. Tajā Johansons apliecinājis, ka VDK bija savi aģenti visās oficiālajās iestādēs un sabiedriskajās organizācijās. Augstākajā padomē bijuši 40 deputāti, kas sadarbojušies ar VDK, tā skaidroja VDK priekšsēdētājs.
Grāmatā tika ieskicēta LPSR VDK struktūra, tās uzdevumi, minēti fragmenti no dažādām specoperācijām. Liela uzmanība bija veltīta Atmodas periodam, kā arī VDK likvidācijai.
PSRS armijas ģenerālmajors memuāros bija atklājis plašākai sabiedrībai līdz šim nezināmus faktus, kas būtu noticis 1991.gada augusta puča laikā, ja Latvijas VDK būtu pakļāvusies Maskavas pučistu un vietējo kompartijas funkcionāru spiedienam un izdalījusi VDK rezervistu specvienībām ieročus. Johansons atgādināja, ka "pēc Lielā tēvijas kara bija nepieciešami apmēram desmit gadi, lai nomierinātu tā dēvētos partizānus".
Tas, ka Latvijā 90.gadu sākumā netika pieļauta asinsizliešana, pēc Johansona domām, ir profesionālo un Latvijai lojālo VDK darbinieku lielākais nopelns.
1996.gadā Saeimas deputāts Juris Dobelis ziņoja, ka Johansons strādājot AS Sakaru banka un vadot tur apsardzes dienestu.