Lai samazinātu obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu elektroenerģijas kopējā cenā, Ministru kabineta sēdē EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.
"Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide ir obligāts priekšnoteikums, lai patērētājiem jau no nākamā gada nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem subsidētās enerģijas ražošanā. Līdz šim izveidotā elektroenerģijas ražošanas sistēma Latvijā ir ņēmusi no patērētājiem, bet šobrīd, lai saglabātu Latvija ekonomikas konkurētspēju, ir pienācis laiks dot arī atpakaļ. Mūsu piedāvājums paredz, ka daļa Latvenergo peļņas, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā, tiek novirzīta īpašā fondā, kas kompensē subsidētās elektroenerģijas ražotājiem starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības cenu tirgū. Līdz ar to tiktu OIK tiktu saglabāta esošajā līmenī," atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
"Bez fonda izveides reāla OIK pieauguma ierobežošana jau no 2014.gada praktiski nebūs iespējama, jo tiesiskā paļāvība pret subsidētās elektrības ražotājiem nereti kļūst svarīgāka par tiesisko paļāvību pret citiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem," fonda izveides nepieciešamību skaidro ekonomikas ministrs.
Kā zināms, nolūkā ierobežot obligātā iepirkuma komponentes jeb tarifā iekļauto subsīdiju apjoma turpmāku pieaugumu, EM jau šā gada aprīli valdību iepazīstināja ar konkrētiem rīcības soļiem, kas novērstu nekontrolētu elektrības cenu pieaugumu, kā arī nodrošinātu caurskatāmāku un ilgtspējīgāku atbalsta sistēmas darbību, kā to paredz arī Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai.
Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide ir viens no šiem pasākumiem, par kuriem detalizētāka informācija iekļauta Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un šodien MK izskatītajā informatīvajā ziņojumā par elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveidi, tā funkcijām un regulējumu, atbilstību valsts atbalsta kontroles normām un prognozējamo fiskālo ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem un 2014. gada un turpmāko gadu valsts budžetu, ja tiks veidota atsevišķa fonda administrēšanas iestāde.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka, lai saglabātu ražotāju konkurētspēju, jo īpaši energointensīvajās nozarēs, kurās elektroenerģijas izmaksu īpatsvars mainīgo izmaksu struktūrā sasniedz 30%, un noteiktu ienākumu līmeni mājsaimniecībām, visiem elektroenerģijas lietotājiem piemērojamajai OIK nevajadzētu pārsniegt 2013. gada līmeni, tas ir 1,89 sant./kWh.
Pieaugot elektroenerģijas cenai vislielākā ietekme būs vērojama tādās rūpniecības nozarēs, kā cementa ražošanā, ceļa būves materiālu ražošanā, metālapstrādē, plastmasas izstrādājumu ražošanā, stikla apstrādes nozarē, stikla šķiedras ražošanā un poligrāfijā, kas darbojas reģionālajos un multinacionālajos tirgos.
Izveidojot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu un no tā elektroenerģijas ražotājiem kompensējot starpību starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu, tiks novērsta situācija, ka nepieaug obligātā iepirkuma komponente elektroenerģijas gala cenā ne iedzīvotājiem, ne komersantiem, uzskata Ekonomikas ministrija.
Izvērtējot iespējas, kas varētu veikt Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda administrēšanu – par atbilstošāko pagaidu risinājumu MK atbalstīja AS Latvenergo, jo šajā gadījumā ir viszemākās darbības nodrošināšanas izmaksas. Plānots, ka AS Latvenergo 2014. gada 1. aprīlī nodibina meitassabiedrību, kas pildīs elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda administrēšanas funkcijas.
Ņemot vērā mērķi - lai OIK saglabātu 1,89 sant./kWh līmenī -, Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda darbības nodrošināšanai 2014. gadā papildus nepieciešami līdzekļi 28,90 miljonu latu apjomā. Papildus nepieciešamo līdzekļu apjoms var mainīties atkarībā no dabas gāzes cenas, elektroenerģijas tirgus cenas, patēriņa apjoma un saražotās elektroenerģijas, par kuru pienākas kompensējošais maksājums.
Vienlaikus EM rosina mainīt arī elektroenerģijas obligātā iepirkuma kārtību, paredzot, ka elektroenerģijas ražotājs pārdod elektroenerģiju tirgū, bet elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda administrators kompensē viņam starpību starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu.
Lai mainītu elektroenerģijas obligātā iepirkuma kārtību, vēl nepieciešams veikt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos. Šo normatīvo aktu grozījumu paketi ir lietderīgi sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā vienotā paketē ar normatīvo aktu grozījumu paketi par pilnīgu elektroenerģijas brīva tirgus atvēršanu.