Skolotāji noveco
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pagājušajā nedēļā paziņoja – ja skolotāju algu palielināšana nenotiks pēc iepriekšējās valdības apstiprinātā grafika, pedagogi gatavi iziet ielās un, ja nepieciešams, pat streikot. LIZDA uzsver, ka skolotāji dara darbu pēc vislabākās sirdsapziņas un gaida cieņpilnu attieksmi. Liela daļa pašreiz skolās strādājošo pedagogu esot sasnieguši cienījamu vecumu, bet jaunie uz skolām neizvēloties nākt strādāt atalgojuma un profesijas prestiža trūkuma dēļ.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) Dienai atzīst, ka šobrīd precīzu datu par skolotāju trūkumu neesot, taču monitoringa projekta ietvaros par to esot iecerēts plašāks pētījums. Tomēr 2018. gadā sadarbībā ar izglītības programmu Iespējamā misija tika aptaujātas pašvaldības par skolotāju trūkumu. Tobrīd kopumā bija 335 vakances, no tām 131 pilna likme, bet 204 – nepilnas likmes. Visvairāk vakanču – 94 – bija Rīgas pilsētā. Tāpat 86 skolotāju vakances bija Rīgas reģionā, Zemgalē – 47, Vidzemē – 45, Kurzemē – 40, bet Latgales reģionā tobrīd bija 23 skolotāju vakances. Lielākais vakanču skaits bija vidusskolās – 181, pamatskolās – 87, kā arī ģimnāzijās – 30. Citās izglītības pakāpēs vakances bija līdz 10.
Tāpat tika noskaidrots, ka skolām visvairāk bija nepieciešami angļu valodas skolotāji – uz šo amatu bija 48 vakances (no tām 24 pilnas likmes), matemātikas skolotāji – 43 (28 pilnas likmes), latviešu valodas skolotāji – 35 (pilnas likmes – 24), kā arī fizikas skolotāji – 34 (10 pilnas likmes). IZM gan uzsver, ka pedagoga trūkums kādā priekšmetā ne vienmēr nozīmē, ka tas netiek mācīts. Ministrijā arī prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā statistika varētu būt līdzīga.
"Situāciju varētu risināt jaunais pedagoģijas programmu restarts, kur šobrīd visas augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas, strādā pie jauna programmu satura izveides, iekļaujot tajā vairākas ar jauno izglītības standartu saistītas komponentes – plašāka profila saturs, kas saistīts ar kompetenču pieeju, visās programmās iekļauti studiju kursi par iekļaujošo izglītību un darbu ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Tāpat šajā kontekstā tiks īstenotas viengadīgas pedagoģijas programmas personām, kurām ir augstākā izglītība kādā nozarē, bet nepieciešama pedagoģiskā izglītība, lai varētu strādāt skolā," stāsta ministrijā.
Nepieejamie ārsti
Aina ar mediķu trūkumu gan ir daudz akūtāka. Veselības ministrijā (VM) Dienai norāda, ka nodrošinājums ar ārstniecības personām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pēdējos gados turpina samazināties un saglabājas ievērojami zemākā līmenī nekā Eiropas Savienības (ES) valstīs vidēji. Turklāt 2019. gadā praktizējošo ārstniecības personu skaits, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies gandrīz visās ārstniecības personu grupās. Tajā skaitā ārstu skaits samazinājies no 6700 uz 6477, zobārstu – no 1394 uz 1371, vecmāšu – no 399 uz 395, māsu – no 8484 uz 8474. Pieaudzis gan ārsta palīgu skaits – no 2218 līdz 2292.
Vērtējot ārstu nodrošinājumu reģionālā griezumā, labākais nodrošinājums ar ārstiem uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju ir Rīgā (65,9), mazākais – Pierīgā (15,7). Pārējos valsts reģionos nodrošinājuma rādītāji esot līdzīgi – vidēji ap 20 uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, tomēr tas nav pietiekami.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 28. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
a13
Prātotājs
P