Cilvēkiem ar ļoti smagu garīgo un fizisko invaliditāti lielākoties ir ierobežota rīcībspēja, un viņi ir aprūpējami 24 stundas diennaktī. Ja šie mūžīgie bērni dzīvo mājās pie vecākiem vai aizgādņiem, aprūpētāja un nereti arī asistenta loma gulstas uz viņu pleciem. Tas nozīmē, ka strādāt citu darbu nav iespējams un vienīgais ienākumu avots ir valsts izsniegtie pabalsti, kuru summas ir niecīgas. Turklāt ik pēc septiņiem gadiem jāsaņem tiesas atzinums par bērna ierobežoto rīcībspēju. Vecāki un aizgādņi rosina mainīt šo apgrūtinošo prasību, kā arī īpašās kopšanas pabalstu, kas šobrīd ir 313 eiro, paaugstināt vienā līmenī ar sociālo aprūpes centru darbinieka algu.
Process ieilgst
Vecāki, kuri aprūpē bērnu ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, uzskata, ka valsts viņus atbalsta nepietiekami – gan finansiāli, gan pakalpojumu ziņā. Arī birokrātiskais dažādu dokumentu slogs, kārtojot rīcībspējas ierobežošanas apliecinājumu (tas darāms ar tiesas atzinumu) un aizgādnības noteikšanu pēc pilngadības sasniegšanas, nepadara viņu dzīvi ne grama vieglāku. Sašutumu par to Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda pilnībā aprūpējama, drīz jau pilngadīga dēla mamma Jolanta Kalniņa. Viņa un vēl divi ģimenes locekļi dokumentu kārtošanas procesa ieilgšanas dēļ divus mēnešus palikuši bez finansiāla atbalsta, vien ar 50 eiro bērnu naudu, jo dēls vēl skaitās izglītojamā vecumā. "Neviens mani nedzird kopš pagājušā gada rudens, kopš ievēlēta jaunā Saeima.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 6. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!