Viens no pēdējiem, kas ar savu bagātību un speciālistiem pārcēlās uz jauno namu Pārdaugavā, bija Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM), kurš pēc Rīgas pils ugunsgrēka 2013. gadā bija spiests izmantot pagaidu telpas Lāčplēša ielā. Nu vairāk nekā miljons LNVM vienību nonākušas jaunās, modernās glabātavās, kur ar tām strādā restaurācijas meistari, atjaunojot arheoloģisko materiālu, mēbeles, tekstilijas, keramiku un stiklu, dokumentus, grāmatas un grafikas, gleznas un koku. Restauratori ir tie, kuri izvērtē priekšmetu, kas nonāk muzejā, un nosaka, kas ar to būtu jādara: jāatputekļo, jādezinficē vai jāizsaldē, lai nebojājas. Jo tikai tad, kad ir izieta šāda pirmreizējās apkopes procedūra, tas var nonākt krājumā. Pēc tam jau tas gaida savu kārtu uz restaurāciju.
Pārsteigumi palielinājumā Viena no galvenajām "citadelēm" krājuma glabātavā ir laboratorija, kurā tiek veikta materiālu mikroskopiskā izpēte, mikroķīmiskās analīzes un krāsu testi. Ķīmiķe Indra Tuņa uzsver, ka viņas uzdevums ir sniegt restauratoriem atbalstu dažādos āķīgos jautājumos visās materiālu grupās. "Izpēte sākas ar objekta aplūkošanu un paraugu ņemšanu. Tas ir specifisks process, ko veic ar īpašām adatām. Paraugi tiek glabāti speciālos iepakojumos, pievienojot informāciju, kad un kur tie ņemti. Jo ne jau uzreiz tie nonāks uz laboratorijas galda, tāpēc svarīgi ir visu dokumentēt, fiksējot stāvokli šim mērķim paredzētā reģistrēšanas sistēmā, kas izveidota 1994. gadā," skaidro ķīmiķe.
Kad paraugs nonāk viņas rokās, pirmais solis ir aplūkošana zem mikroskopa. Nepieciešamības gadījumā tiek veikti mikroslīpējumi, fotofiksācija un mikoloģiskā kontrole. Lūk, materiāla paraudziņš, jānosaka, vai tas bijis zeltīts vai ne. Analīzes uzrādījušas, ka tas tiešām ir zelts, nevis bronzas spīdums. Taču pieņēmums, ka tas varētu būt krāsots, nav apstiprinājies. Otrs paraugs ņemts no arheoloģiskā koka kāda koka nama paliekās Vecrīgā. Tas atnests uz laboratoriju pa taisno no izrakumu vietas – dubļiem klāts. Nākamajā dienā, ierodoties darbā, laborantei šis atradums sagādājis pamatīgu pārsteigumu. Kāpēc? Jo pa nakti bija ieguvis spilgti zilu krāsu. Pārbijusies, ka baļķi sapelējuši. Taču izrādījies, ka tie ir zili māli, kas atrodami arī pilsētvidē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 26. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!