Pirmā fotogrāfija tika iesūtīta jau 6. augustā. Tā gan nebija no Baltijas ceļa norises, bet atspoguļoja Tautas frontes Madonas nodaļas dibināšanu. 7. augustā tika iesūtīti pirmie Baltijas ceļa fotoattēli, kuru autors bija Jānis Kazaks. Visvairāk fotogrāfiju - kopumā 117 - iesūtīts par Baltijas ceļa posmu no Rīgas uz Igaunijas pusi, tostarp skati no Pleskavas šosejas, Cēsīm, Valmieras un Rencēniem. No Rīgas-Grenctāles šosejas iesūtītas 62 fotogrāfijas, visvairāk no Bauskas, Ķekavas un Iecavas. Baltijas ceļš Rīgā redzams 16 iesūtītajās fotogrāfijās. Trīs no saņemtajām fotogrāfijām tapušas ārpus Latvijas teritorijas - Baltijas ceļā pie Viļņas, bet vēl četru uzņemšanas vieta nav zināma.
200 iesūtītajās fotogrāfijās atspoguļota gan došanās uz norises vietu, gan cilvēku ķēdes veidošanās, gan rokās sadošanās brīdis, kā arī norises jau pēc Baltijas ceļa, savukārt pārējās 13 atspoguļoja 23. augusta piemiņas pasākumus citos gados. Tagad šie fotoattēli aplūkojami Gadsimta albuma sadaļā "1986-1991".
Muzejs cer, ka ar akcijas palīdzību ir nokļūts par soli tuvāk Gadsimta albuma galvenajam mērķim - apziņai, ka Latvijas vēsture nav tikai grāmatās aprakstīti vispārīgi un tāli pagātnes notikumi, bet katras ģimenes, dzimtas pieredze un līdzdalība Latvijas veidošanā pagātnē un šodien.
Daļa no iesūtītajiem fotoattēliem pēc vienošanās ar to autoriem papildinās arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumu. Muzejs atzīmē, ka 2014. gadā nozīmīgākās liecības par 1989. gada Baltijas ceļa organizēšanu un norisi iekļautas UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā.
Muzejs turpina Gadsimta albuma veidošanu un aicina aizvien jaunus interesentus pārskatīt senākus vai ne tik senus ģimenes albumus, kā arī personīgās digitālās krātuves, papildinot esošo fotomateriālu klāstu. Vairāk par projektu Gadsimta albums vari lasīt Egīla Zirņa rakstā Kā bildēsi, kad rokas aizņemtas? aizvadītās nedēļas žurnālā SestDiena vai portālā Diena.lv.