Šodien priekšlikumi ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadībā tika izskatīti Demogrāfisko lietu padomes sēdē. Tajā LM sadarbībā ar Veselības ministriju (VM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Ekonomikas ministriju (EM) prezentēja priekšlikumus pasākumiem, kurus 2026.gadā būtu nepieciešams īstenot, lai uzlabotu bērnu dzīves kvalitāti.
Demogrāfiskās politikas attīstības projektā paredzēts, ka nākamgad tiks pilnveidots materiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem - plānota bērna kopšanas pabalsta, bērna piedzimšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana. Iecerēta arī materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
LM informē, ka ziņojuma projektā paredzētas arī subsīdijas (granta) piešķiršana ģimenēm mājokļa aizdevuma pamatsummas dzēšanai, ja ģimenei piedzimst bērns un tai ir aktīva "Altum" mājokļa garantija.
Tāpat paredzēta primārās un sekundārās slimību profilakses uzlabošana, grūtnieču, jaundzimušo un bērnu veselības aprūpes pilnveidošana, profilaktisko apskašu, skrīninga un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana bērniem.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, iesaistot LM, sadarbosies, lai izveidotu ģimeņu ar bērniem vajadzībām atbilstošu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu. Pašvaldībām būs nepieciešams attīstīt labo praksi šajā jomā, norāda ministrijā..
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) uzsver, ka LM mērķis ir radīt tādu atbalsta sistēmu, kas stiprina ģimenes visos dzīves posmos - no bērna piedzimšanas līdz viņa izaugšanai. Ministrs skaidro, ka iecerētās izmaiņas demogrāfiskās politikas jomā nav tikai par pabalstu pārskatīšanu, tas ir ieguldījums Latvijas nākotnē - bērnu veselībā, ģimeņu stabilitātē un valsts ilgtspējā.
Savukārt Siliņa atzīmējusi, ka viņai ir svarīgi, lai ģimenēm Latvijā būtu pieejama laba veselības aprūpe, kvalitatīva izglītība un piemērota dzīvesvieta, tāpēc palielināt pabalstus, lai ģimenes justos drošāk, ir būtiski. "Atbalsts ģimenēm ir mana kā valdības vadītājas prioritāte," viņa paudusi.
Vienlaikus premjere norāda, ka mātes un bērna veselības aprūpe tiek uzlabota, jo nevienai sievietei Latvijā nevajadzētu raizēties par to, kā saņemt palīdzību. Tāpat no septembra pakāpeniski sāks ieviest "Programmu Skolā", paredzot asistentus un reālu atbalstu.
Demogrāfisko lietu padomes sēdē piedalās plašs ekspertu un politikas veidotāju loks, pārstāvot valsts pārvaldi, akadēmisko vidi un nevalstiskās organizācijas.
Iepriekš LM aģentūru LETA informēja, ka no EM saņemti arī priekšlikumi par subsīdijas "Balsts" īstenošanu, zemas īres maksas mājokļu būvniecību, aizdevumu izsniegšanu mājokļa iegādei reģionos, aizdevumu piešķiršanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju remontiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem.
Savukārt no IZM tika saņemti priekšlikumi pedagogu profesionālajai pilnveidei par veselībpratību, lai uzlabotu skolēnu zināšanas un prasmes par veselības izglītības, tai skaitā seksuālās un reproduktīvās veselības, jautājumiem. Līdztekus IZM priekšlikumi attiekušies uz sociālās stipendijas "Studētgods" attīstīšanu, lai sekmētu bērnu un jauniešu iekļaušanu profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī veicinātu saturīgas brīvā laika pavadīšanas bērniem un par bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanu.
Līdztekus VM priekšlikumi saistīti ar atbalsta pieejamību mātes un bērna veselības jomā, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kā arī nodrošinot laikus sniegtu, uz pacientu orientētu veselības aprūpi, tai skaitā, agrīnu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu.
Papildus saņemti arī divi priekšlikumi no Valsts kancelejas attiecībā uz pakalpojumu nodrošināšanu bērniem. Proti, tiek rosināts ieviest bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumenta komplektu izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas. Otrs priekšlikums paredz izveidot jaunu īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nepilngadīgām personām bezpalīdzības stāvoklī krīzes situācijās, kad nav iespējams nodrošināt citu labāku risinājumu, ar mērķi nodrošināt bērna atrašanos drošā un bērna labākajām interesēm piemērotā vidē.
Jau vēstīts, ka no LM puses ir sagatavoti priekšlikumi pabalstu ģimenēm ar bērniem pārskatīšanai - prioritāri bērna kopšanas pabalsta sasaistei ar ienākumu mediānu, norādīja ministrijā. Tāpat priekšlikumi sagatavoti arī attiecībā uz atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem - pabalstiem audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, kā arī atbalsta pakalpojumiem.
Bērnu kopšanas pabalstu ministrija rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, nākamgad to palielinot no 171 eiro līdz 420 eiro, kas ir 50% no vidējo ienākumu mediānas.
Arī ārpusģimenes aprūpes pabalstus LM rosinās celt par 30%.
Arī atbalstu audžuģimenēm LM rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, lai tas ik gadu tiktu indeksēts.
Visam iepriekšminētajiem ir nepieciešami 85 miljoni eiro, no tiem 70 miljoni eiro bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai.
Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju personīgā finansiālā stabilitāte un drošības sajūta, secinājusi LM.
Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš paudis pārliecību, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanai galvenie risinājumi ir pabalstu pārskatīšana, veselības aprūpes uzlabošana un mājokļu pieejamības veicināšana.