Ministrijā skaidroja, ka ES budžets tiek plānots septiņu gadu ciklos. "Lai arī nākamajā un aiznākamajā gadā vēl turpināsies intensīva esošā ES fondu plānošanas perioda projektu īstenošana, lai līdz 2023.gadam Latvija saņemtu visu ES finansējuma piešķīrumu 4,4 miljardu eiro apmērā, 2021.gads iezīmē arī ES nākamā daudzgadu budžeta termiņa sākumu," piebilda FM.
Ministrijā prognozēja, ka nākamo septiņu gadu laikā Latvija kopumā saņems vairāk nekā desmit miljardus eiro ES finansējuma grantu formā, jeb atbalstā, kas Latvijai nebūs jāatmaksā. FM uzsvēra, ka šie līdzekļi pavērs iespējas valsts attīstībai un izaugsmei, kas ļaus pilnvērtīgāk īstenot Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam paredzēto.
Lielāko daļu, jeb 4,24 miljardus eiro, no Latvijai pieejamā ES finansējuma veidos Kohēzijas politikas fondu piešķīrums, kuru galvenais mērķis ir izlīdzināt ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm. Tradicionāli nozīmīgs finansējuma apjoms paredzēts arī lauksaimniecības sektora atbalstam, kopumā ap 3,4 miljardiem eiro.
ES Atveseļošanas un noturības mehānismā Latvijai potenciāli būs pieejami apmēram divi miljardi eiro, kas primāri novirzāmi reformu īstenošanai, kā arī ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. No šī apjoma garantēti ir 70%, jeb 1,65 miljardi, bet pārējā summa tiks aprēķināta 2022.gadā balstoties uz ekonomikas attīstības tendencēm ES dalībvalstīs.
Tāpat FM norādīja uz jauno Taisnīgas pārkārtošanas fondu, kur Latvijai tiek paredzēts finansējums 191 miljona eiro apmērā. Šī fonda mērķis ir nodrošināt atbalstu reģioniem un nozarēm, kurus īpaši skars pakāpeniska atteikšanās no fosilo resursu izmantošanas.
Lai izvairītos no krasiem ieguldījumu pārrāvumiem starp ES fondu plānošanas periodiem, likumā Par valsts budžetu 2021.gadam līdzekļi paredzēti ES fondu projektu investīciju uzsākšanai jau 2021.gadā.