Ja Vienotība riskus saredz latvisko partiju strīdos, kas palielina SC izredzes nākamajās vēlēšanās, tad NA līderi aicina riskus meklēt uzturēšanās atļauju sistēmā. Abām partijām nav domstarpību par nākamā gada valsts budžeta projektu, bet gan par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas ar to nav tieši saistīti. Ekonomikas ministrija piedāvājusi šajā likumā noteikt kvotu, ka pieļaujamais darījumu skaits ar nekustamā īpašuma iegādi, uz kā pamata izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas, jāierobežo līdz 1000 darījumiem gadā. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš priekšlikumu vērtē kā šīs sistēmas saglabāšanu pretēji NA aicinājumam no tās trīs gadu laikā atteikties, likumā nostiprinot ikgadējās kvotas samazinājumu. Ekonomikas ministrija rosina katru gadu situāciju šajā jomā vērtēt atsevišķi. Augstākā kvota, kam NA varētu piekrist, ir 750 darījumu gadā.
"Var saprast NA, kas vēlas nostiprināties nelielā sava elektorāta daļā, racionālu diskusiju pagriežot šaurā virzienā, jo apvienībai vajag politisko cīņu pret kaut ko," Dienai sacīja Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš arī piedalījās sarunās. Taču, pēc Kampara domām, lielākā daļa vēlētāju neatšķir, kas par ko cīnās, bet redz kautiņu un ir neapmierināti ar visām partijām, no kā iegūšot Saskaņas centrs. Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns notiekošo raksturoja kā ķīlnieku krīzi, kurā par ķīlnieku ir kļuvis valsts budžets ar algu paaugstinājumu zemāk atalgotajiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. "Izgāžot budžetu, Latvija zaudē arī to uzticības kredītu, ko saņēmusi, uzrādot ekonomisko stabilitāti," teica Smiltēns.
Uz vaicāto, vai NA neriskē ar savu reputāciju, kaitējot valsts prestižam un mazinot latvisko partiju izredzes saglabāt varu pēc vēlēšanām, VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars Dienai atbildēja: "Valsts prestižam mēs kaitējam ar to, ka vislētāk iztirgojam savu valsti." Viņaprāt, vēlētāji neuztver kā latviskās partijas tādus politiskos spēkus, kas nespēj pieņemt valstiskus lēmumus būtiskos jautājumos un "turpina izpārdot savu Latviju". Paužot personīgo viedokli, Dzintars neredz savai partijai vietu šādā valdībā, jo nevar uzņemties atbildību par tādiem lēmumiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 9.oktobra, izdevumā!