Bruņoto spēku komandieri vienojās sniegt ministriem ieteikumu, ka Baltijas valstīs un Polijā būtu jābūt bataljona kaujas grupas lieluma vienībām," sacījis ģenerālis.Pēc Zenkeviča teiktā, bataljona kaujas grupa ir lielāka par parasta bataljona lieluma spēkiem un tajā ir aptuveni tūkstotis karavīru.ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters jau maija sākumā paziņoja, ka NATO apsver iespēju Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā dislocēt 4000 karavīru. Viņš norādīja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts NATO samitā, kas jūlijā notiks Varšavā.Karavīri rotācijas kārtībā varētu tikt izvietoti Baltijas valstīs un, iespējams, Polijā.Laikraksts The Wall Street Journal (WSJ) savukārt vēstīja, ka NATO gatavojas Baltijas valstīs un Polijā izvietot četrus bataljonus - aptuveni 4000 karavīru, lai stiprinātu alianses robežu ar Krieviju. ASV, visticamāk, varētu piešķirt divus bataljonus, bet Vācija un Lielbritānija katra varētu piešķirt pa vienam bataljonam.ASV aizsardzības ministra vietnieks Roberts Vorks WSJ apstiprināja kopējo kontingenta lielumu un paziņoja, ka tā ir atbilde uz Krievijas pieaugošo aktivitāti Baltijas valstu tuvumā.ASV mediji vēsta, ka plāns par 4000 karavīru dislocēšanu Baltijas valstīs un Polijā nepārklājas ar iepriekš izsludināto nodomu Austrumeiropā izvietot 4200 amerikāņu karavīru.
NATO Militārā komiteja atzīst starptautisku bataljona kaujas grupu nepieciešamību Baltijā
NATO Militārā komiteja trešdien sanāksmē atzinusi, ka Baltijas valstīs un Polijā būtu jāveido starptautiskas bataljona kaujas grupas, pastāstīja Lietuvas pārstāvis komitejā, brigādes ģenerālis Gintauts Zenkevičs."Dalībvalstu bruņoto spēku komandieri diskutēja par pastiprinātu spēku klātbūtni Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.