"Ir absolūta politiskā vienprātība ārlietu ministru starpā, un es domāju, ka tas nozīmē - tad arī aizsardzības ministru un jūlija sākumā valstu un valdību vadītāji akceptēs mūsu sabiedroto klātbūtni Baltijā un Polijā. Tas nozīmē, ka mēs runājam par bataljona kaujas grupu katrā no šīm četrām valstīm, kas ir būtisks pieaugums," komentēja ministrs.To, ka Krievijai vairāku gadu garumā būs jārēķinās ar NATO spēku klātbūtni savu robežu tuvumā, uzsvēra arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. "Mēs visi zinām, ka gatavība nav kaut kas maģisks, kas notiek, līdz ko pasakām - mums jābūt gataviem. Gatavība rodas, investējot konkrētās militārās spējās, lai dotu pretsparu izaicinājumiem, un pretinieki pilnīgi skaidri saprastu, ka viņi mūs nekad neuzvarēs un nespēs sašķelt. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pastiprinām savu klātbūtni Eiropas austrumos," pauda Kerijs.Pašlaik gan nav zināms, kuras valsts bataljona kaujas grupa tiks izvietota Latvijā, taču šādu piedāvājumu esot izteikusi Vācija.Kā zināms, šobrīd Baltijas valstīs NATO karaspēka daļas uzturas rotācijas kārtībā, tostarp regulāri piedaloties dažādās mācībās kopā ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem.
NATO ministru vidū vienprātība par sabiedroto karaspēka izvietošanu Baltijā
Piektdien Briselē NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas notiek pirms Varšavas samita, valdīja vienprātība, ka lēmums par pastāvīgu NATO karaspēka izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā būs pozitīvs, vēsta TV3 ziņas.
Par to ir drošs arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), kurš norāda, ka līdz ar to alianse Krievijai dod skaidru signālu - Kremļa agresīvā ārpolitika bez sekām nepaliks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.