Deklarācijā pausta nožēla par "Krievijas spēka izmantošanu pret tās kaimiņiem un centieniem iebiedēt [NATO] sabiedrotos".NATO Parlamentārā asambleja norādīja, ka Maskavas rīcība "neatstāj NATO citu izvēli, kā vien rēķināties ar iespēju, ka potenciāls drauds varētu būt agresīva Krievijas rīcība pret alianses dalībvalsti un pieņemt nosvērtas un proporcionālas atbildes".Deklarācijā NATO dalībvalstis aicinātas mazināt bažas dalībvalstīm, kuras jūtas apdraudētas, īpaši alianses dienvidu un austrumu flangā.Asambleja uzsvēra, ka NATO vajadzētu meklēt iespējas "mazināt spriedzi" attiecībās ar Maskavu, tajā pašā laikā "risinot Krievijas nepieņemamos starptautisko normu pārkāpumus".Deklarācijā NATO arī aicināta stiprināt konvencionālo un kodolatturēšanu, kā arī pastiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) robežaģentūru Frontex, risinot nelegālās imigrācijas krīzi.Pēc Krievijas agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas NATO gandrīz pilnībā pārtrauca sadarbību ar Krieviju. Šī gada aprīlī notika notika NATO-Krievijas padomes pirmā sanāksme kopš 2014.gada jūnija, tomēr šajās sarunās valdīja "dziļas domstarpības" Ukrainas un citos jautājumos, toreiz atzina alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.Alianse arī vienojusies, ka pirms jūlijā Varšavā gaidāmā NATO samita jārīko vēl viena NATO-Krievijas padomes sēde.
NATO Parlamentārā asambleja mudina būt gataviem atbildēt Krievijas draudiem
NATO Parlamentārā asambleja pirmdien aicināja alianses dalībvalstis būt gatavām atbildēt Krievijas "iespējamajiem draudiem".Pēc trīs dienu apspriedes Tirānā asambleja nāca klajā ar vienbalsīgu priekšlikumu deklarāciju."Krievijas radītais izaicinājums ir īsts un nopietns," atzina ASV kongresmenis Maikls Tērners, kurš ir NATO Parlamentārās asamblejas prezidents.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.