PMLP pārstāvis Andrejs Rjabcevs pastāstīja, ka šogad 11 mēnešos saņemti 2574 iesniegumi, bet pagājušajā gadā - 3182. Pēdējos gadus naturalizācijas temps bijis samērā vienmērīgs, bez īpašiem kāpumiem vai kritumiem, un parakstu vākšanas vai referendumi to nav ietekmējuši.
"Šādi pasākumi kā referendumi vai vēlēšanas parasti ļoti minimāli ietekmē naturalizācijas procesu, jo ir jārēķinās, ka pilsonības iegūšana ir vairāku mēnešu process - tas var ilgt pat līdz vienam gadam. Tas nozīmē, ka tiem, kas vēlētos piedalīties kādos referendumos vai vēlēšanās, par pilsonības iegūšanu būtu bijis jāsāk interesēties jau vismaz četrus līdz sešus mēnešus iepriekš, jo visus eksāmenus nokārtot un nepieciešamos atzinumus no drošības iestādēm dažu nedēļu laikā nokārtot nevar," skaidroja Rjabcevs.
"Mūsu skatījumā pašlaik noritošā diskusija par krievu valodu kā otru valsts valodu drīzāk pat dara nepilsoņus atturīgus, jo ir arī daļa cilvēku, kas šobrīd nogaida, cerot uz kaut kādiem naturalizācijas pārbaudījumu atvieglojumiem vai vispār gaidot, ka pilsonība pienāksies automātiski," piebilda PMLP pārstāvis.
Lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu bijusi 1999.gadā, kad stājās spēkā izmaiņas Pilsonības likumā, atceļot tā saucamos "naturalizācijas logus", kā arī 2004.gadā, kad pieaugums bija saistīts ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un līdz ar to arī pavērtajām jaunajām iespējām - Latvijas pilsoņiem brīvi ceļot un strādāt citās ES valstīs.