Šīs apdzīvotās vietas ciemu statusam neatbilst, jo tajās nav pastāvīgo iedzīvotāju vai arī to ir ļoti maz, kā arī trūkst attiecīgās infrastruktūras. Kā skaidroja ministrijā, bieži vien ciema statusa jautājums nav saistīts ar iedzīvotāju migrāciju pēdējās desmitgades laikā, bet gan ar pašvaldības rīcību, kas noteikusi vai saglabājusi ciemiem statusu, ņemot vērā dažādus apstākļus. Tā var būt gan atšķirīga likuma interpretācija vai vēlme saglabāt kultūrvēsturisko nosaukumu. Ir arī ciemi, kas uzradās laikā, kad viens pēc otra tika celtas jaunbūves, tādējādi it kā izveidojot ciemus, kuri reāli ir mazapdzīvoti vai vispār nav apdzīvoti. Šādi ciemati ir tipiski Pierīgā.
Vēsturiski Latvijā ciemi veidojušies gan kā sādžas, muižas, zvejniekciemi, armijas ciemati, aprūpes un izglītības centri, rūpnieciskie ciemi, vasarnīcu ciemi, piepilsētu ciemi un pārējie ciemi, kuriem nav piederības kādam no minētajiem tipiem. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka demogrāfiskās situācijas izaicinājumi gan tuvākā, gan arī tālākā nākotnē rada problēmas Latvijas attīstībai. Tomēr ciemu skaita mazināšanās nevar būt objektīvs rādītājs, kas atspoguļotu iedzīvotāju skaitu reģionos vai to pārcelšanās tendences. Ļoti bieži ciemu skaita samazināšanās saistīta ar formālu procesu, kad atceļ ciema statusu teritorijām, kuras tādam neatbilst. Tomēr vienlaikus ir jārada risinājumi, lai apturētu lauku depopulāciju jeb iztukšošanos, kas ir novērojama pēdējo gadu laikā.
Ministrija uzskata, ka jautājumu par ciemu skaitu vajadzētu risināt tā, lai reģistros būtu objektīva informācija par patieso ciemu un arī pagastu skaitu valstī. Vairāku gadu garumā iesaistītās institūcijas, veidojot dažādas darba grupas, nav panākušas sīkāku detalizācijas pakāpi šo teritoriju raksturojošo elementu noteikšanā.
Šā gada 31.janvārī Latvijā bija vairs tikai 6659 ciemi, lai gan gadu iepriekš - 6777 ciemi. Statistika liecina, ka pagājušajā gadā visvairāk ciemu likvidēts Kurzemes un Zemgales reģionos - Bauskas, Saldus, Rucavas, Auces, Grobiņas un Engures novados. Atsevišķi ciemi likvidēti arī Vidzemē un Pierīgā - Apes, Ķeguma un Salaspils novados.
Vēlāk tika konstatēts, ka Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā ir simtiem ciemu, kuros nav reģistrēta neviena ēka. Tāpēc šobrīd, izvērtējot ciema kritērijus, ciema statusu šādām teritorijām atceļ.
Ņemot vērā minēto, Bauskas novada Dāviņu pagastā vairs nav Bruknas ciema, Saldus novadā nav Līkupēnu, Grebūtnieku, Viduskroga, Cāļlauka, Reņģes, Rožu, Jāņmuižas, Višķernieku, Rubas skolas un Ķiviļu. Rucavas novadā vairs nav Mikņu ciema, Pirkuļu, Jūču, Bajāriņu ciema, Papes Priediengala, Papes Ķoņu ciema, Meirišķes, Zīrnājas, Palaipes, Sviļu ciema, Ģeistautu, Rucavas muižas un Līkuma ciema.