Arī visas pārējās koalīciju veidojošās partijas JKP priekšlikumu neatbalsta, norādot, ka tas izmaksā pārāk dārgi, nav efektīvi, turklāt ietekme uz budžeta deficītu būs ilgtermiņā.
DNM ir kaitīgs
Leiškalns uzsver, ka LDDK nostāja ir: DNM ir jāatceļ, to aizvietojot ar vispārēju unificētu neapliekamo minimumu. "DNM ir ļoti smagas blaknes attiecībā uz valsts spēju nodrošināt finansējumu valsts obligāto funkciju veikšanai, tai skaitā veselības aprūpei, izglītībai, drošībai, sociālajai aizsardzībai mazaizsargātajām sociālajām grupām, valsts kopējās infrastruktūras uzturēšanai u. c. Piemēram, šogad pāreja no 230 eiro DNM augšējās robežas uz 300 eiro valstij izmaksāja 53 miljonus eiro. Šī pāreja deva personām ar pilnu darbspēju bez apgādājamiem, kuras saņem atalgojumu 500 eiro, papildus 14 eiro, kas būtiski neietekmēja šo personu dzīves līmeni. Tajā pašā laikā valsts nevarēja nodrošināt finansējumu likumā noteiktajam atalgojuma palielinājumam mediķiem, ne arī sociālo garantiju palielināšanu iecerētajā līmenī personām ar invaliditāti un mazo pensiju saņēmējiem, ne uzturlīdzekļu minimumu aizbildnībā esošajiem bāreņiem, kam šobrīd valsts nodrošina tikai pusi no minimālā uzturlīdzekļu apmēra," skaidro Leiškalns.
Pēc viņa domām, DNM nemazina nevienlīdzību, bet pat palielina to starp mājsaimniecībām ar augstu nodarbinātības intensitāti (mājsaimniecības bez apgādājamiem) un mājsaimniecībām ar objektīvi zemāku nodarbinātības intensitāti (mājsaimniecības ar bērniem u. c. personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties darba tirgū). No nodokļu instrumentiem vienīgie efektīvie līdzekļi nevienlīdzības mazināšanai ir uz mazāk aizsargātajām sociālajām grupām (bērni, personas ar invaliditāti, pensionāri u. c.) orientētie atvieglojumi. Līdz ar to LDDK piedāvājums ir atcelt DNM, atgriezties pie pierastā neapliekamā minimuma. Taujāts, kā attiektos pret priekšlikumu palielināt nediferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, Leiškalns bilst, ka nevienlīdzības mazināšanai visefektīvāk būtu palielināt atvieglojumus par apgādājamiem.
Vēl viena DNM būtiska blakne ir ēnu ekonomika, jo uzņēmēji izvēlas oficiāli maksāt mazas algas ar lielo DNM un pārējo aploksnē. Leiškalns arī pārliecināts, ka DNM kavē tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomikas sektoriem, mazinot nodokļus legāli maksājošo uzņēmumu konkurētspēju. Tā vietā LDDK rosina noteikt minimālo sociālo iemaksu apmēru, jo, kā liecina Covid-19 krīze, daudzi alternatīvos nodokļu režīmos strādājošie faktiski ir sociāli neaizsargāti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!