MKK šodien tika iepazīstināta ar IeM konceptuālu ziņojumu par imigrācijas politiku. Ziņojumā sniegti priekšlikumi esošās situācijas uzlabošanai, ko būtu nepieciešams iekļaut jaunā Imigrācijas likuma projektā, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo, 2002.gadā pieņemto Imigrācijas likumu.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) MKK iebilda pret atsevišķiem ziņojumā ietvertajiem punktiem, piemēram, neesot korekti noteikt, ka ar Ministru kabineta lēmumu varēs noteikt, cik daudz un kādās profesijās piesaistāmi viesstrādniekus.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka ziņojuma tālākai virzībai nav juridisku šķēršļu, bet gan politiski. Tāpēc Ministru prezidents rosināja rīkot koalīcijas partneru diskusijas par atsevišķiem ziņojumā minētajiem punktiem.
IeM ziņojumā norādījusi, ka Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pastāv dažāds regulējums ģimenes apvienošanai, kas atkarīgs no to personu, kuras vēlas apvienot ģimeni, pilsonības. Šobrīd visplašākās tiesības uz ģimenes apvienošanu ir ES pilsoņiem, pārsniedzot pat Latvijas pilsoņu tiesības šajā jomā. Izstrādājot Imigrācijas likumu, būtu jāapsver iespēja paplašināt personu tiesības uz ģimenes apvienošanu.
Ņemot vērā iepriekšminēto IeM rosināja atbalstīt risinājuma variantu, kas paredz piešķirt tiesības uz ģimenes apvienošanu Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu reģistrētajiem partneriem. Tāpat rosināts Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem.
Veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, IeM rosināja nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.
Iepriekšminētais samazinātu to Latvijas pilsoņu emigrāciju, kuri izceļo uz ārvalstīm ģimenes apvienošanas nolūkos ar reģistrētu partneri, ziņojumā norādījusi IeM.
Darba migrācijas jomā IeM ierosināja atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijā. Pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijā reģistrētu zinātnisko organizāciju, varētu piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai.
IeM iecerējusi, ka ārzemniekiem, kuri vismaz divus gadus uzturējušies Latvijā sakarā ar nodarbinātību, atļaus mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk nekā divus mēnešus un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai.
IeM rosināja atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats uzņēmuma ietvaros.
Tāpat rosināts saglabāt minimālās darba samaksas kritēriju atbilstoši Latvijā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, vienlaikus nosakot atrunu, ka MK ir tiesības minimālās darba samaksas kritēriju noteikt atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto samaksai ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē, ja nozarē vērojams būtisks darbaspēka trūkums.
Eksperti ierosināja anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā. Rosināts arī Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu CV, kuri vēlētos darbu meklēt Latvijā.
Ārvalstu investoru uzņemšanas jomā Imigrācijas likumā nepieciešams precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijā investora nāves gadījumā.
Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanas jomā IeM rosinājusi noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs.
IeM ieteikusi atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju.
Ārvalstu studentu uzņemšanas jomā IeM ieteikusi paredzēt nosacījumu par to, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz sešus mēnešus garāku termiņu, nekā noslēgts studiju līgums, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai uzsākt nodarbinātību vai komercdarbību.
Imigrācijas likumā nepieciešams iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās, kā arī paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā.
Administratīvo procedūru uzlabošanas jomā MKK tika ierosināts samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējo reģistrāciju, kā arī pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.
Sākotnēji bija paredzēts, ka iepriekšminētais tiks iekļauts jaunajā Imigrācijas likumā, kas IeM būtu valdībā jāiesniedz līdz 2018.gada 28.decembrim.