Vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ir uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc līdz šim ir izmantots ārpakalpojumus, kā arī faktori, kas liecina par labu automašīnu iegādei, vairs neizmantojot ārpakalpojumu, kā tas ir patlaban.
Par šo jautājumu valdības sēdē raisījās garas diskusijas, ministriem izsakot gan atbalstu, gan noraidījumu priekšlikumam neturpināt ārpakalpojuma izmantošanu Rīgas reģionālajā centrā.
Pret automašīnu iegādi nākamajā gadā iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), paužot atbalstu ārpakalpojuma izmantošanas turpināšanai. Viņš neredz, ka valstij būtu liels finansiālais ieguvums no tā, ja tā pati iegādātos medicīnisko transportu. Viņš arī atgādināja, ka septiņi gadi ir maksimālais ilgums, cik var izmantot operatīvo transportu.
Viņš arī pauda bažas, ka no 1.maija var tikt paralizēta pakalpojumu sniegšana un valsts būs spiesta meklēt papildu pakalpojuma sniedzēju, kas diktēs savus noteikumus. Reirs arī atgādināja, ka Latvija nākamgad pirmajā pusgadā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) gan skaidroja, ka patlaban ārpakalpojuma sniedzējs jau izmanto ļoti nolietotas automašīnas. Bet pēc septiņiem gadiem situācija nebūs tāda, ka visas automašīnas būs nolietotas. "Arī ar septiņgadīgu automašīnu var izglābt cilvēkam dzīvību," teica ministrs.
Belēvičs arī noraidīja bažas, ka tiks apgrūtināta neatliekamās palīdzības sniegšana, jo esot jāizvērtē, vai tiešām rezervei nepieciešamas 60 automašīnas. Turklāt vairāku slimnīcu rīcībā ir savas automašīnas, kas netika nodotas NMPD rīcībā.
Reirs aicināja iesniegt apliecinājumu, kur tiks novietotas automašīnas, kā nodrošinās to apsardzi, vai ir ierēķinātas remonta izmaksas, riepu nomaiņas, apkopes izmaksas. Viņš gribēja garantijas, ka papildu līdzekļi netiks prasīti. "Man kā finanšu ministram šīs bažas ir jāpauž, lai tad, kad mēs nākamgad sēdēsim pie šī galda un domāsim, kā situāciju risināt, būtu ieprotokolēts, ka Finanšu ministrija ir paudusi bažas," teica Reirs.
Uz to Belēvičs atbildēja, ka Rīgā ir iespējas automašīnu izvietošanai. Viņš arī aicināja šodien atcelt valdības 26.augustā nolemto par ārpakalpojuma izmantošanas turpināšanu no nākamā gada pavasara. Tam iebilda Reirs, norādot ka nav iespējams nesaskaņoti ar citām institūcijām atcelt valdības iepriekšējo lēmumu.
NMPD vadītājs Armands Ploriņš ministrus informēja, ka līdz šim izsludinātais konkurss par ārpakalpojuma izmantošanu noslēgsies janvāra sākumā. Taču dienests ir gatavs šo konkursu apturēt, ja tāds ir valdības lēmums.
Belēvičs piebilda, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk izsludināt konkursu par automašīnu iegādi līzingā, lai tās nākamgad rudenī jau būtu pieejamas.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) aizrādīja, ka pirms vēstules sūtīšanas Saeimai valdībai ir pašai jānolemj, kāds ceļš ir ejams.
Valdība nolēma, ka vēstule tomēr tiks nosūtīta, bet informējot, ka ir iespējami trīs jautājuma risinājumi un valdība vēl pati pieņems lēmumu par labāko.
Jau ziņots, ka veselības ministrs nav guvis pārliecību, ka valstij neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas būtu jāizmanto kā ārpakalpojums, un nepilnu piecu mēnešu laikā sola rast piemērotāku risinājumu automašīnu nodrošināšanai. Ministrs ir saņēmis Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu, un tas liecina par līdzekļu iespējamu nelietderīgu izmantošanu NMPD.
Ministrs uzskata, ka līdz nākamā gada aprīlim iespējams rast risinājumu, lai turpmāk nebūtu jāpiesaista ārpakalpojums neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta nodrošināšanai Rīgā.
Kā ziņots, kopš 2010.gada Rīgas reģionālā centra operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus un to autovadītājus nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs - AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze. Tomēr līgums beigsies 2015.gada aprīlī, tāpēc NMPD ir izsludinājis jaunu iepirkumu, kas paredz slēgt līgumu par minēto auto un to vadītāju nodrošināšanu uz septiņiem gadiem. Šim mērķim paredzēti 52,5 miljoni eiro.
Septembrī diskusijā Saeimā NMPD direktors Armands Ploriņš norādīja, ka dienesta rīcībā patlaban nav līdzekļu, lai saviem spēkiem iepirktu un uzturētu automašīnas Rīgas reģionālajam centram.
Tikmēr Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji iebilda Ploriņa teiktajam, norādot, ka automašīnu nodrošināšanai ārpakalpojumā turpmākiem septiņiem gadiem ir paredzēti 52,5 miljoni eiro, kurus varētu ieguldīt jauna autoparka izveidē. Viņi aprēķinājuši, ka aptuveni 60 nepieciešamo automašīnu iegāde, to uzturēšana, degviela un arī atalgojums šoferiem septiņos gados izmaksātu kopumā 27,5 miljonus eiro.
Tomēr minēto līdzekļu NMPD rīcībā patlaban nav, jo tos plānots piešķirt pa daļām katra gada budžetā.