"Nonācām pie vienota slēdziena, lai ievērotu DP sniegtās rekomendācijas. Uzmanība jāpievērš divām lietām - acīmredzamajam un pazīmju kopumam," portālam Diena.lv norādīja Latvijas Bibliotēku komisijas priekšsēdētāja un Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzintra Šmita, kura tikšanos ar drošībniekiem raksturoja kā produktīvu.
DP prezentācijā tika minēts Mārtiņa Grīnberga radikalizācijas gadījums, un Šmita atzina, ka situācija bijusi ļoti pamācoša: "Ja pamet skatu atpakaļ, tad daudzas lietas tomēr bija saskatāmas un pamanāmas, tikai tam netika pievērsta pietiekoša uzmanība."
Viņa atzina - sniegtās rekomendācijas nenozīmē, ka bibliotekāri kļūs par savu lasītāju izspiegotājiem: "Mēs būsim gatavi darīt to pašu, ko ikviens pilsonis ir aicināts darīt jebkurā situācijā. Mēs katru dienu dzirdam aicinājumus nepaiet garām varmācībai ģimenē, ekonomiskiem un krimināliem noziegumiem. Šī ir tikai viena daļa no tā, ko katrs var darīt savas valsts labā."
Drošības policijas aicinājums bibliotekāriem sākotnēji izsauca ne tikai neizpratni, bet arī zināmu devu jautrības. Tā, piemēram, Kauguru bibliotēka savā Twitter profilā īsi pēc drošībnieku paziņojuma par to sāka uzjautrināties, aicinot Drošības policiju ziņot par cilvēkiem, kas laikus nav nodevuši grāmatas, "izturasvai izskatās kā grāmatu nenodevēji". Tvīts izpelnījās vērā ņemamu sociālā tīkla lietotāju atzinību.
Mēs arī nākam klajā ar iniciatīvu Drošības Policijas darbiniekiem: ja pamana kādus indivīdus, kas izskatās nenodevuši laikus kādu bibliotēkas grāmatu vai arī izturas, kā grāmatu nenodevēji vai intersējas par grāmatu nenodošanu - noskaidrot vārdu un steidzami ziņot bibliotēkai!
— Kauguru bibliotēka (@kaugbibl) January 16, 2018
Kauguru bibliotēka vēl vienā tvītā arī ironizēja par to, ka bibliotekāriem nu būs jākļūst teju par spiegiem un jāpārkāpj apmeklētāju privātums:
Trenējamies klusu piezagties un lūrēt pār plecu bibliotēkas datoru lietotāju privātajā sarakstē un interneta lietošanā, lai būtu vienmēr gatavi atbalstīt Drošības Policijas iniciatīvu izspiegot lasītājus un klauvēt. Bibliotekāri beidzot varēs justies kā Džeimsi Bondi Štirlici!
— Kauguru bibliotēka (@kaugbibl) January 11, 2018
Kauguru bibliotēkas vadītāja Veltai Vārpsalietei portālam Diena.lv paskaidroja - tvīti bija veids, kā par DP paziņojumu pajokot, un neslēpj, ka pēc sākotnēja paziņojuma šaubas radījis ētiskais aspekts: "Nesapratu, kā mēs to darīsim.Vai būsim kā spiegi, vai tas būs ētiski - iet klāt un skatīties, ko katrs dara?" Viņa uzskata, ka no tā nevajag uzpūst lielu lietu:
DP pieļāva kļūdu - vajadzēja ar bibliotēkām apspriesties iepriekš, bet, ja tas ir svarīgi valstij, tad mums nebūtu tiesību ieņemt kādu noteiktu pozīciju - par vai pret.
DP priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus Latvijas Bibliotēku padomes sēdē sacīja, ka ziņošana DP par personas pievēršanos radikālajam islāmam nepārkāpj datu aizsardzības normas, jo bibliotekāriem nav jānodarbojas ar tālāku izmeklēšanu. Viņš uzsvēra, ka jāņem vērā vairāku pazīmju kopums, nevis konkrētas intereses, piemēram, vēlme iepazīt Korānu vai kādus citus ar islāmu saistītus informatīvus materiālus.
"Labāk, lai DP saņem 100 zvanus, kas neapstiprinās, nekā nevienu zvanu, kas var potenciāli novest pie kaut kā traģiska," sacīja Cinkus un uzsvēra, ka DP vēlas, lai tiek ziņots acīmredzamais.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku bibliotēkās tiks izplatīti informatīvie bukleti, kuros būs uzskaitītas radikalizēšanās pazīmēs - pārmaiņas uzvedībā, vēlme kļūt par vienpati, pēkšņas pārmaiņas vizuālajā izskatā, pastiprināta interese par islāma radikālajām interpretācijām, Rietumvalstu vērtību noliegšana, pastiprināta interese par notikumiem Sīrijā, Irākā un teroristisko organizāciju Islāma valsts, interese par šaujamieročiem, sprāgstvielām, paramilitāra rakstura treniņiem, kā arī aizraušanās ar vardarbīgām videospēlēm, grupējuma Islāma valsts logo demonstrēšana un nesāšana uz apģērba. Tai pašā laika DP norāda, ka neviena no minētajām pazīmēm nav pilnīgs apstiprinājums radikalizācijai - katrs gadījums ir individuāls un tā izvērtēšanā jāņem vērā identificējamo pazīmju kopums.
Lai gan terorisma līmenis Latvijā ir zems, Eiropas valstīs konstatētās tendences liecina, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, ieskaitot bibliotēkas, konstatējusi DP.
Trollis JT