Iniciatīvu nedēļas laikā parakstījuši 636 iedzīvotāji. Lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešami 10 000 parakstu. Iniciatīvas pamatojumā norādīts, ka "no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni. Tas ir pamatā daudzu Latvijas iedzīvotāju augošajai neapmierinātībai pret valsti, kā arī iedzīvotāju nebeidzamajam emigrācijas vilnim."
Pakāpeniski, nevis strauji
Pašlaik valdības līmenī plānots, ka līdz ar nodokļu sistēmas izmaiņām 2021. gadā minimālā alga varētu pieaugt līdz 500 eiro. Jānorāda, ka Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijā. Lietuvā tā ir 555 eiro, bet Igaunijā – 584 eiro. Tiesa, minimālā alga, kā norāda Latvijas Banka, ir jāskata vidējās algas kontekstā. OECD valstīs minimālā alga ir no 40% līdz 50% no vidējās algas. Lietuvā vidējā alga ir 1358 eiro, Igaunijā – 1404 eiro, bet Latvijā – 1100 eiro. Līdz ar to minimālās algas kāpums līdz 500 eiro būtu pamatojams, taču 630 eiro jau būtu ar darba tirgu kropļojošu efektu, īpaši reģionos. Piemēram, Latgalē vidējā alga ir vien 749 eiro.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, tāpat kā Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, uzskata, ka spiedienam pacelt minimālo algu noteikti jābūt, jo pašlaik tā ir pārāk zema. Tās paaugstināšana būtu arī nozīmīgs solis nevienlīdzības mazināšanā. Par to, ka minimālā alga ir nepiedodami zema, atkārtoti savu neapmierinātību paudusi arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Turklāt tikai ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšanu nebūs līdzēts – jau pašlaik, kad neapliekamais minimums ir 300 eiro un atvieglojums par vienu apgādājamo ir 250 eiro, to pilnā mērā nevar izmantot strādājošie, kuri saņem mazāk par 550 eiro.
Vienlaikus minimālās algas palielināšana nevar būt pārāk strauja. Pirmkārt, tā nevar pārsniegt produktivitāti, otrkārt, būtu jāievēro tās proporcionālā attiecība pret vidējo algu. SEB bankas ekonomists arī atgādina, ka viena no Latvijas problēmām ir lielā reģionālā nevienlīdzība tieši ekonomiskajā ziņā. Ja Rīgā, pēc Gašpuiša domām, minimālā alga pat varētu būt 630 eiro, tad reģionos, īpaši Latgalē, uzņēmēji daudzās nozarēs to vienkārši nevarētu nodrošināt. Jānorāda, ka nedz Lietuvā, nedz Igaunijā nav tādu reģionu, kuros vidējā alga tik lielā mērā atpaliktu no galvaspilsētas kā Latvijā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!