Atšķirības triju Baltijas valstu vidū ir visos galvenajos pandēmijas rādītājos, sākot no testu, saslimušo un vakcinēto skaita līdz ierobežojumiem un pat uzticībai valdībai. Tieši piecu politisko spēku veidojošās Latvijas valdības sadrumstalotība un zemais sabiedrības uzticības līmenis tai ar visām no tā izrietošajām sekām tiek dēvēti par vienu no galvenajiem faktoriem, kādēļ mums ir, kā ir, – saslimstības rādītāji būtiski nekrītas par spīti samērā stingriem ierobežojumiem.
Taisnības labad gan jānorāda, ka citviet Eiropā un pasaulē ierobežojumi ir vēl stingrāki. Piemēram, Īrijā no mājām atļauts iziet tikai tad, ja darbu nav iespējams veikt distancēti, vai galējas nepieciešamības gadījumā, bet Francijā jau kopš 18. janvāra ir spēkā komandantstunda no pulksten 18 līdz sešiem rītā. Savukārt Vācijā ilgu laiku bija slēgti pat bērnudārzi, nemaz nerunājot par joprojām aizvērtajām skolām un augstskolām, izklaides vietām, restorāniem, skaistumkopšanas pakalpojumiem un veikaliem, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces. Turklāt Vācijā saslimstības rādītājs ir tāds, par kādu Latvija var šobrīd tikai sapņot, – 140,7 saslimušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (dati uz 19.02.).
Būtiska nianse – testi
Lai dati par Lietuvu, Latviju un Igauniju būtu salīdzināmi, Diena izmantoja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publiski pieejamo statistiku. Analizējot 14 dienu kumulatīvo rādītāju (saslimušo skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), jānorāda, ka Lietuvā situācija strauji sāka pasliktināties jau novembra sākumā, kad Latvijā un Igaunijā tā vēl tika kontrolēta. Jau 4. decembrī Lietuva bija trešajā vietā saslimstības ziņā Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu vidū, kumulatīvajam rādītājam pārsniedzot tūkstoti saslimušo (uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) robežu. Salīdzinājumam: Latvijā un Igaunijā tobrīd rādītājs bija 350–395 robežās, Eiropas valstu topā atrodoties aptuveni vidū. Decembrī situācija visās trijās Baltijas valstīs turpināja pasliktināties, saslimstības līknei nepielūdzami stiepjoties augšup. Lietuva topa pirmajā un otrajā vietā bija no 11. decembra līdz pat 8. janvārim, visaugstākais saslimstības rādītājs bija uz 25. decembri – 1376 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kopš janvāra vidus Lietuva savu rādītāju ir manāmi samazinājusi, un jaunākie dati (uz 26. februāri) liecina, ka tas ir nokrities jau līdz 261 gadījumam un Lietuva tagad atrodas Eiropas valstu topa viducī.
Tikmēr Latvijas rādītājs joprojām ir viens no sliktākajiem ES un EEZ valstu vidū, lai arī saslimstības līmenis kopš pīķa janvāra vidū ir pakāpeniski krities. Latvija valstu topā grozās ap piekto un sesto vietu. Savukārt Igaunijā, kas līdz šim bija netālu no Latvijas saslimstības rādītāja ziņā, februāra vidū saslimstības līkne sākusi strauji stiepties augšup: vēl 12. februāra dati Igauniju ierindoja sestajā vietā (rādītājs – 570), nedēļu vēlāk – jau otrajā vietā (648,5), šonedēļ – joprojām otrajā vietā, bet saslimstības rādītājam sasniedzot jau 703,5 gadījumus. Sliktāka situācija šobrīd ir vienīgi Čehijā (1120 gadījumu), kur plānots vēl vairāk pastiprināt ierobežojumus, tostarp liegt pārvietošanos starp pašvaldībām nebūtisku iemeslu dēļ, slēgt skolas un bērnudārzus, kā arī veikalus, kuriem tikai nesen atļāva atsākt darbību, vēsta Lsm.lv.
Saistībā ar Baltijas valstu rādītājiem gan ir jānorāda uz vienu būtisku niansi – testēšanu. Proti, Lietuvā testu skaits salīdzinājumā ir ļoti mazs. Dienas rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka tas varētu būt saistīts ar politisku uzstādījumu un statistiski ļauj uzrādīt tādu saslimstības rādītāja samazinājumu. Arī ECDC dati rāda, ka Lietuvā kopš decembra vidus (kad tur bija saslimstības pīķis) testu skaits ir strauji krities, martā sasniedzot tikai aptuveni 1500 testu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Salīdzinājumam: Latvijā – 3500, Igaunijā – 2500. Tātad arī Igaunijā testēšana norit mazākos apjomos nekā Latvijā, bet mēs ejam citu ceļu – testēt pēc iespējas plašāk.
Ierobežojumu dažādība
Lietuvas Delfi žurnāliste Simona Voverjūnaite saslimstības straujo pieaugumu Lietuvā skaidro ar oktobra vidū notikušajām parlamenta vēlēšanām, kas sakrita ar pandēmijas otrā viļņa sākumu pasaulē. "Fokuss bija nevis uz pandēmiju, bet vēlēšanām un to iznākumu. Cilvēki pēc vasaras bija atslābuši un arī noguruši. Arī ierobežojumi tobrīd nebija pietiekami stingri. Līdz ar valdības maiņu zaudējām laiku," viņa stāsta.
Saslimstību izdevies samazināt, pateicoties jaunās valdības decembra vidū ieviestajiem ierobežojumiem, kas ir ļoti līdzīgi Latvijā esošajiem, bet papildus tiem Lietuvā ir arī aizliegts pārvietoties starp pašvaldībām bez būtiska iemesla. "Ierobežojumi darbojās – cilvēki pārsvarā palika mājās, svētkus pavadīja savā mājsaimniecībā, strādāja attālināti un iepirkās internetā. Rādītāji ir samazinājušies un joprojām krītas," turpina Voverjūnaite. Februāra vidū Lietuvā tika atvērti mazie veikali un atsevišķi skaistumkopšanas pakalpojumi, ievērojot stingrus drošības pasākumus. Lietuvas sabiedrībā visnegatīvākā attieksme ir pret pārvietošanās aizliegumu starp pašvaldībām, ko pirmo reizi ieviesa jau pērn Lieldienu laikā un tagad atkal ap Ziemassvētku laiku.
Savukārt Igaunijā līdz pat pagājušajai nedēļai dzīve ritēja diezgan brīvi. Neskatoties uz nule ieviestajiem ierobežojumiem, Igaunijā joprojām strādā veikali, pirmā līdz ceturtā klase mācās klātienē, un sabiedriskās ēdināšanas iestādes ir vaļā līdz pulksten 18 (iepriekš – līdz pulksten 21) un pēc tam var izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Tiesa, veikaliem un kafejnīcām jāievēro stingrāki drošības pasākumi, piemēram, tirdzniecības centros vairs nav interneta Wi-Fi pieslēguma un soliņu – lai jaunieši nepulcētos. Tagad ir slēgti arī līdz šim atvērtie spa centri, sporta klubi, kino un teātri, bet piektās līdz divpadsmitās klases skolēni mācās attālināti. "Šobrīd 53% valsts iedzīvotāju vēlas, lai būtu tādi paši ierobežojumi, kā bija pagājušā gada pavasarī," stāsta Ļitvinova. "Šobrīd vīruss ļoti ceļo 10–19 gadu vecu jauniešu vidū, kas ir saistīts ar skolu un pulciņu darbību. Saslimstības pieaugums vērojams arī ģimenēs, jo līdz šim bija atvērtas izklaides vietas un spa."
Atvainojas par kļūdām
Vaicātas par lēmumu pieņemšanas procesu, gan Voverjūnaite, gan Ļitvinova norāda, ka valdība konsultējas ar zinātniekiem un ekspertiem. Kā vienīgo jaunās valdības kļūdu Lietuvas žurnāliste min komunikāciju: "Sabiedrības gaidas par ierobežojumu atvieglošanu bija lielas, ņemot vērā valdības sniegto informāciju. Taču tas nenotika tik ātri, kā tika sagaidīts. Kad ierobežojumi tika atviegloti, mūsu premjerministre atvainojās valdības vārdā, ka pārāk ātri tika dotas cerības." Lietuvā valdību veido trīs partijas, Igaunijā – divas.
"Lietuvā uzticība valdībai nav ļoti zema. Es pat teiktu – normāla. Janvāra aptauja liecina, ka 42% valdības darbu vērtē pozitīvi vai drīzāk pozitīvi, bet 41% – negatīvi vai drīzāk negatīvi," norāda Lietuvas žurnāliste.
Savukārt Ļitvinova piebilst, ka Igaunijas valdības rīcība ir mierīga, nav haotiska. Vaicāta par izteiktākajām valdības kļūdām, Igaunijā dzīvojošā latviete min divas: neveiksmīgi strādājošo HOIA lietotni (Latvijā – Apturi Covid) un nepietiekamo ārzemnieku kontroli. Viņa gan piebilst, ka policijas kontrole vairs nav tāda kā pavasarī, jo policijai ir pieejami obligāti veicamo testu rezultāti, kas jāuzrāda vai jāveic lidostā uz vietas pēc atgriešanās no ārzemēm. Ja pirmais tests ir negatīvs, pēc atgriešanās no ES valstīm ar masku var doties uz darbu. Ja cilvēks ieradies no trešajām valstīm, jāievēro pašizolācija.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir alkas pēc ātrākiem vakcinācijas tempiem. "Viss ir sagatavots, bet mums trūkst vakcīnu. Mēs gan neesam vienīgā valsts, kas saskaras ar šo problēmu," uzsver Voverjūnaite. Lietuvā par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos veiktas divas aptaujas, katra uzrāda atšķirīgus rezultātus. Viena aptauja liecina, ka vakcinēties vēlas ap 75% iedzīvotāju, bet otra – tikai 45%, bet to nevēlas darīt 22%. Savukārt Igaunijas sabiedrībā daudzi noliedz vakcinēšanos. "Igaunijas prezidente neatkarības dienas uzrunā aicināja visus iedzīvotājus vakcinēties un uzticēties ārstiem, kuri ir atzinuši: vakcīna ir droša," teic Ļitvinova.