Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Neskaidrā ģeopolitiskā situācija kavē investīciju ienākšanu Latvijā

Lai arī Krievijas ieviestās sankcijas pret Eiropas Savienību (ES) sitīs pa makiem, ekonomisti iesaka necelt paniku, turklāt tautsaimniecības apjoms tuvojas trekno gadu līmenim, pirmdien raksta laikraksts Diena

Nesenie dati par valsts ekonomikas attīstību gada otrajā ceturksnī nav uz priecīgas nots, norādot, ka izaugsmes bremzēšanās turpinās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laika periodu pērn valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2,5%, kas ir lēnākais izaugsmes temps kopš 2010. gada otrās puses.

Lai arī dati nav sevišķi iepriecinoši, turklāt situāciju zināmā mērā saasina arī dažādās ar Krieviju saistītās negācijas, ekonomisti iesaka nekrist panikā. Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas stāstītā, bankas eksperti sarēķinājuši, ka pašreizējie Krievijas noteiktie ierobežojumi attiecināmi vien uz pusprocentu no Latvijas kopējā eksporta jeb uz 0,2% no ekonomikas kopējā apjoma. "Ietekme uz šāgada IKP mērāma vien desmitdaļās, bet galīgus secinājumus vēl pāragri izdarīt, jo, iespējams, šis nav pēdējais sankciju raunds," piebilst ekonomiste. Viņa uzskata, ka Swedbank pavasarī prognozēto šāgada IKP izaugsmi 3% apmērā vēl aizvien var sasniegt.

"Līdz ar savstarpējās pretstāves pieaugumu starp Rietumiem un Krieviju, ekonomiskās attīstības perspektīvu nenoteiktība pastāvīgi palielinājusies. Tomēr pagaidām izaugsmes prognozi mainīt nesteigsim, pirms tiks iegūti precīzāki dati par iemeslu pašreizējam ekonomikas izaugsmes tempu kritumam," situāciju komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Augustā publiskotie statistikas dati ir CSP ekonomiskās izaugsmes ātrais novērtējums, savukārt septembrī gaidāms ekonomiskās izaugsmes galaaprēķins ar plašāku izklāstu par situāciju dažādās tautsaimniecības nozarēs. Gašpuitis piebilst, ka SEB banka, reaģējot uz gaidāmo pretvēju ekonomikā, jau pavasarī samazinājusi šāgada IKP pieauguma prognozi no 4,8% līdz 2,9%.

Bez norisēm, kas saistītas ar Krieviju, Latvijas ekonomikā ir vēl vairāki riski izaugsmei, turklāt atsevišķi no tiem ir ilgtermiņa riski. Pēc Nordea eksperta Ginta Belēviča domām, viens no lielākajiem riskiem Latvijas ekonomikas izaugsmei šobrīd ir Igaunijas, kas ir otrs lielākais Latvijas eksporta tirgus, tautsaimniecības recesija. "Galvenie iemesli, kāpēc Igaunijas IKP bremzējies, ir vājā ekonomikas attīstība Somijā ar attiecīgu pieprasījuma kritumu pēc igauņu eksporta precēm un pakalpojumiem, kritums pievienotajā vērtībā transporta un loģistikas sektorā, siltā ziema, elektrības importa pieaugums, kā arī straujais cenu pieaugums nekustamā īpašuma nozarē,» iemeslus kaimiņvalsts nedienām skaidro Nordea eksperts.

Savukārt, pēc Gašpuiša domām, ilgtermiņa riski saistās ar politisko tuvredzību, kuras dēļ netiek ņemti vērā izaicinājumi, kurus met Āzijas lomas pieaugums pasaules ekonomiskajos procesos. Viņš stāsta, ka Ķīnā un Indijā sakoncentrēts ap 40% pasaules darbaspēka - pretstatā Eiropas 7%, kuri turklāt strauji noveco. Tas nozīmē, ka konkurence no šī reģiona tikai pastiprināsies, un šajā gadījumā, pēc SEB ekonomista teiktā, runa ir par visa līmeņa un veida darbavietām.

Plašāk lasiet Mārtiņa Apiņa rakstā Panikai pagaidām nav pamata pirmdienas, 18.augusta, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas