Laika ziņas
Šodien
Migla

Mārtiņš Apinis

Augošs tirgus pie krītošas peļņas

Kopš Covid-19 izraisītā pirmā šoka zemākajiem punktiem šā gada martā atsevišķiem rietumvalstu biržas indeksiem ir izdevies pieaugt vairāk nekā par 50%. Tomēr kāpums lielā mērā balstījies uz ziņām par to, ka gan dažādu pasaules valstu valdības, gan centrālās bankas ir gatavas plaši atvērt makus, lai izvairītos no vispārēja tautsaimniecības sabrukuma, kas apjomu ziņā var izrādīties lielāks nekā postošā finanšu krīze pagājušās desmitgades otrajā pusē.

Latvijas ekonomiskās atgūšanās signāli(1)

Neraugoties uz to, ka Starptautiskā Valūtas fonda prognozes par pasaules ekonomisko sniegumu jūnijā bija krietni sliktākas nekā aprīlī, atsevišķas pašmāju norises vedina domāt, ka vismaz mūsu tautsaimniecībai ir kaut nelielas cerības jau tuvākajā laikā "ieiet vismaz kaut kādās sliedēs".

Ekonomikā krietni cerīgāks skats(3)

Gada otrais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībai bija dramatiskākais kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir krities par 9,8%.

Cer uz bezdarba samazināšanos(9)

Covid-19 izraisītie satricinājumi ekonomikā pagaidām nav tik postoši kā iepriekšējās finanšu krīzes jeb 2008./2009. gada krīzes laikā. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis, lai gan strauji pieaudzis, tomēr ir vien 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas nav maz, bet tomēr ir aptuveni divtik mazāk kā dižķibeles sliktākajā punktā pagājušās desmitgades izskaņā.

Ūdens nonākšanai biržā trūkst pragmatisma(17)

Finanšu tirgus evolūcija, tajā parādoties aizvien jauniem ieguldījumu instrumentiem, planētas iedzīvotāju skaita pieaugums un līdz ar to aizvien lielāks ūdens resursu patēriņš, globālās klimata pārmaiņas un pārtuksnešošanās, kā arī vienkārša alkatība jau kādu laiku raisa viedokli par ūdens kontraktu tirdzniecību biržā, līdzīgi kā tas ir ar citiem izejvielu resursiem – naftu, industriālajiem metāliem vai lauksaimniecības kultūrām. Tiesa, līdzās iespējai kādam nopelnīt nedrīkst aizmirst par potenciālajiem konfliktiem, bēgļu plūsmām un pieaugošu inflāciju.

Eksportā viss nav apstājies

Ekonomikas ''nolikšana'' uz pauzes dažādu pārvietošanās ierobežojumu dēļ saistībā ar koronavīrusa izplatību nav metusi līkumu arī Latvijas ārējai tirdzniecībai, strauji rūkot gan valstī ievesto, gan no tās izvesto preču vērtībai. Vairāk gan tas skāris importu, kurš šāgada maijā ir bijis par 29,6% mazāks nekā gadu iepriekš, savukārt eksports, par laimi, krities ievērojami mazāk, gada laikā sarūkot par 16,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ieguldījumiem jauni izaicinājumi

Globālās ekonomikas izaicinājumi saistībā ar Covid-19 izplatību nemet līkumu arī to iedzīvotāju makiem, kuri pēc ikdienišķo vajadzību segšanas var atlicināt kādus līdzekļus arī nākotnes uzkrājumiem. Latvijā vēl aizvien populārākais ieguldījuma veids ir tradicionālais banku depozīts, taču zemo procenta likmju dēl tas savu ienesīgumu faktiski ir zaudējis, un attīstītajās Rietumeiropas valstīs, izmantojot šo uzkrājumu veidu, ir jārēķinās, ka par naudas turēšanu bankā var nākties pat piemaksāt.

Māstrihtas finanšu kritēriju ātrās beigas(2)

Iestājoties eirozonā, dalībvalstīm savulaik tika piemēroti visai stingri nosacījumi jeb tā dēvētie Māstrihtas kritēriji, kas norādīja uz valsts finanšu stabilitāti, lai tā, iestājoties vienotajā valūtas zonā, nesagādātu galvassāpes citiem. Ar atbildīgas finanšu politikas ievērošanu eirozonā vienmēr gājis grūti, tomēr situācija uz slikto pusi kardināli mainījās, kad atklājās, ka tā dēvētais finanšu sektors ir savārījis ziepes, kuru novēršanai valstīm bija jāiegulda tik ievērojami līdzekļi, ka tās pašas finansiālā ziņā kļuva apdraudētas.

Bažas par patērētāju aktivitāti

Neraugoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Covid-19 uzliesmojums nedaudz pierimis, zaudējumi, kas saistībā ar cilvēku aktivitāšu ierobežošanu radušies tautsaimniecībai, var slēpt ļoti daudz risku. Protams, ir arī atsevišķas pozitīvas nianses, piemēram, straujāka digitalizācijas attīstība, tomēr šos pozitīvos notikumus krietni vien aizēno dažādas ekonomiskās blaknes, kas galu galā var veicināt sabiedrības maksātspējas kritumu

Deflācija varētu apstāties(1)

Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.

Vērtē potenciālos scenārijus(2)

Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.

Neprognozējamā situācija ekonomikā liek sarosīties zelta pircējiem

Covid-19 uzliesmojums šā gada pirmajos sešos mēnešos investoru dzīvi padarījis trauksmes pilnu, un tas izpaudies ne tikai akciju, bet arī izejvielu tirgos. Arī atlikušais pusgads varētu būt svārstību pilns, noskaņojumam mijoties starp cerībām par ekonomikas atveseļošanos un bažām par Covid-19 otrā viļņa atnākšanu un tādā gadījumā iespējamiem bankrotiem.

Vienām nozarēm tiks vairāk, citām ne

Pasaulē turpinoties Covid-19 vīrusa izplatībai, ekonomiskās statistikas dati kļūst pretrunīgāki. No vienas puses, ekonomiskā lejupslīde vēl nav beigusies, no otras puses, atsevišķi dati vedina domāt par pakāpenisku situācijas stabilizēšanos. Vienlaikus ir atsevišķas nozares, kurām līdz ar Covid-19 izplatību radušās jaunas iespējas, tāpat ir pamats diskusijām par to, vai, cīņai ar slimību ieilgstot, jārunā arī par gaidāmām ekonomikas struktūras izmaiņām. Attiecībā uz pēdējo ekspertu viedokļi dalās.

Latvijas ekonomikas ļoti dažādās sejas(1)

Jaunās Covid-19 ekonomikas realitātes ir visai pretrunīgas un, domājams, arī rūdītiem ekonomistiem apgrūtina tautsaimniecības attīstības nākotnes perspektīvu prognozēšanu. Tas, ko šodien redzam, no vienas puses, ir aizvien slēgti sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumi, savukārt, no otras puses, rindas un piekrautie grozi lielveikalos neraisa nekādas asociācijas par krīzes atnākšanu. Ir pat uzskati, ka nekādas krīzes, vismaz pagaidām, nav, ir tikai nelieli īstermiņa sarežģījumi un sliktākais jau esot aiz muguras.

Biržas piedzīvo lejupslīdi(1)

Visai vērienīgo akciju cenu kāpumu, kas pasaules biržās ilga kopš marta beigām, kad investori sapriecājās par centrālo banku un valstu valdību solītajiem finanšu stimuliem, patlaban ir nomanījusi negatīva korekcija. To var saistīt ar atskārsmēm, ka, par spīti naudas injekcijām, ekonomika vien atturēta no krituma bezdibenī, taču nevar runāt par vērā ņemamiem sasniegumiem vai izaugsmi. Kopējā rocība kļūst mazāka, un tas ierobežo arī uzņēmumu peļņas iespējas, turklāt daudzus uzņēmumus patlaban apdraud pat maksātnespēja.

Deflācijas bremzēšanās ražošanā ir pozitīvs signāls ekonomikai(1)

Realizācijas cenu kritums apstrādes rūpniecībā sākās jau krietnu laikus pirms Covid-19 izplatības un uzskatāmi liecināja par to, ka pasaules rūpniecība draud ieslīgt krīzē. Tas, ka ražotāju cenas krīt, norāda uz to, ka tirgus pieprasījums vairs nav spējīgs absorbēt piedāvājumu, konkurence starp uzņēmumiem pieaug, bet uzņēmumi pārdošanas apjomu veicināšanai sāk meklēt ceļus, kā samazināt cenas, kas, protams, var nest līdzi arī ieņēmumu samazināšanos.

Bankas sola arī turpmāk būt dāsnas finansētājas tautsaimniecībai

Iepriekšējā – 2009. gada – finanšu krīze bija postoša neapdomīgi dotu un ņemtu aizdevumu dēļ, un tieši strauja kredītu kvalitātes pasliktināšanās bija iemesls, kāpēc bankas krīzes ietekmē kļuva par visai kūtrām aizdevumu izsniedzējām.

Žvadzošie ieroči un ūdens tirgošana biržā(6)

Aizvien lielākas bēgļu plūsmas un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums pasaulē pēdējā laikā ir saistīts ne vien ar cīņām par naftas un citu preču biržas kotēto stratēģiski nozīmīgo izejvielu ieguves laukiem, bet arī ar pārtikas un ūdens trūkumu. Tieši pēdējais var kļūt par "jauno naftu", jo, pieaugot planētas iedzīvotāju skaitam, konkurence par katru saldūdens litru kļūst lielāka.

Eiropa dzīvo jaunu ekonomikas kontrastu gaidās(5)

Dažādas tautsaimniecības krīzes ir neizbēgamas, tāpēc, lai tās vieglāk pārdzīvotu, visai nozīmīgs ir ekonomiskais kurss tā dēvētajos labajos laikos. Šādi labie laiki ir piemēroti konkurētspējīgas ekonomikas būvēšanai un uzkrājumu veidošanai, radot iespēju valsti padarīt turīgāku un finansiāli varenāku līdz ar katru ekonomikas augšupejas fāzi un vienlaikus ļaujot vieglāk pārdzīvot krīzes brīžus un tajos piesaistīt kapitālu, kas bēg no citām, finansiālā ziņā mazāk veiksmīgām valstīm.

Eksports strauji nobremzē(2)

Aizveroties valstu robežām un iedzīvotājiem pazūdot no ielām un uzturoties savās dzīvesvietās, radušās problēmas ar operatīvu preču piegādi. Turklāt arī patērētāji kļuvuši ievērojami kūtrāki iepērkoties, un tādējādi mazinājies pieprasījums pēc ārvalstīs ražotajām precēm. Tas attiecas gan uz Latviju, gan citām valstīm, to vidū arī uz mūsu svarīgākajām eksporta partnerēm. Nav brīnums, ka šādā situācijā no valsts izvesto preču apjoms ir piedzīvojis straujāko kritumu kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Ceļā uz zemāku punktu(4)

Pandēmijas izraisītā ekonomikas aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā iedzīvotāju finansiālā piesardzība visai kardināli ietekmējusi patēriņa cenu izmaiņas. Patlaban patēriņa cenu indekss strauji traucas lejup, un maijā gada inflācijas vietā esam piedzīvojuši cenu samazinājumu salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, proti, ekonomika ir ieslīgusi deflācijā, turklāt visai pamatīgā, kurai ilgstoši turpinoties var būt visai neprognozējamas sekas.

Iesaka ieguldīt, taču pakāpeniski(2)

Iedzīvotāju labklājību raksturo ne tikai ienākumi, kas radušies, saņemot darba algas, bet arī veiksmīgs brīvo līdzekļu izvietojums. Ar pēdējo Latvijā mums ir diezgan paknapi, jo pat mājsaimniecībām ar diviem strādājošajiem nereti ir grūtības segt visus ikdienā nepieciešamos izdevumus. Tomēr situācija ienākumu jomā pamazām mainās, un, pat neraugoties uz to, ka šobrīd ekonomikā ir krīze, ir samērā liels iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir brīvie līdzekļi, ko ieguldīt.

Mānīgie attīstības iespaidi(6)

Esam pieraduši dzirdēt, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes mūsu ekonomika ir nokļuvusi uz daudz ilgtspējīgākas attīstības ceļa. Šos apgalvojumus diezin vai būtu vērts apšaubīt, jo progress ir manāms gan ievērojami sabalansētākā ārējā tirdzniecībā, gan mājsaimniecību aizdevumu un uzkrājumu attiecībā. Arī budžeta deficīta un valsts parāda ziņā mums nav iemesla kaunēties.

Cerības uz miljardu stutēm. Naudas plūsma vietējo tirgu gan modernizēs, gan atbalstīs Covid-19 krīzē(6)

Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvām metodēm jau kļuvusi par šī gadsimta normu. Patlaban ar Covid-19 izplatīšanos saistītā krīze var kļūt par nopietnāko krīzi pēc XX gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas. Tāpēc uz ''likviditātes iepludināšanu ekonomikā'', kā to pieņemts moderni saukt, nav skubināmas ne centrālās bankas, ne valdības. Gan centrālās bankas, gan valdības saprot, ka tā var būt arī tikai laika nopirkšana pirms vēl lielākiem satricinājumiem, tomēr citas iespējas ātrai tautsaimniecības ugunsgrēku dzēšanai vēl nav izdomātas.

Nobremzēto konveijeru laiks(1)

Aprīlis bija pirmais mēnesis, kad mūsu valsts ekonomika jau pilnībā atradās ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu ietekmē. Nesen tika apkopotas sulu mēneša norises mazumtirdzniecības sektorā, un bija redzami likumsakarīgi slikti dati, kuri vēstīja, ka salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn tirgotājiem ir izdevies realizēt par 9% mazāk preču.

Ar cerībām, ka kļūs labāk

Nozares, kas vēl nesen izaugsmes ziņā bija visai dinamiskas, ir kļuvušas par tādām, kuru darbības mērogi strauji samazinās, un tas notiek par spīti nesenajam straujajam darba samaksas kāpumam, kam vajadzētu stutēt patēriņu.

Divi attīstības ātrumi un lielākas atšķirības(4)

Pavisam droši varam teikt, ka koronavīrusa uzliesmojums veicinās ekonomikas struktūras izmaiņas ne vien kādas konkrētas valsts ietvaros, tas veicinās noslāņošanos pat veselu reģionu vai ekonomisko savienību ietvaros. Domājams, ka šajā ziņā ļoti uzskatāms piemērs būs eirozona, kurai jau izveidošanas sākumā bija ievērojamas valstu ekonomiskās un finanšu disciplīnas atšķirības.

Gads bezdarba kāpuma ēnā

Šopavasar Covid-19 izplatība negatīvi ietekmējusi visu Latvijas ekonomiku, un darba tirgus nav izņēmums, tāpēc nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinās, tāpat kā sarūk brīvo vakanču skaits.

Grib obligācijas un zeltu(4)

Pēdējie mēneši pasaules finanšu tirgos ir nesuši kardinālas noskaņojuma pārmaiņas. Var teikt, ka pēdējos mēnešos investoru noskaņojums ir mētājies kā pa viļņiem, interesēm svārstoties gan par labu finanšu aktīviem, kuriem būtībā ir naudas saglabāšanas raksturs krīzes laikā, gan arī par labu tādiem aktīviem, kas ir saistīti ar paaugstinātu ieguldījuma risku. Daudz kas ir bijis atkarīgs gan no tā, kādas bijušas finanšu instrumentu cenu izmaiņas konkrētā laika sprīdī, gan no paziņojumiem par to, cik labi vai slikti sokas ar Covid-19 apkarošanu, gan arī no valsts amatpersonu un centrālo banku paziņojumiem par to, kas tiks darīts, lai stimulētu ekonomikas atdzīvošanos.