Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 20. septembris
Marianna, Ginters, Guntra

Mārtiņš Apinis

Ar akcijām krīzē

Septembris ir mēnesis, kas finanšu tirgos ne reizi vien nesis dažādus satricinājumus, un pat tiek uzskatīts par investoriem vissliktāko mēnesi visā gadā.

Starp neražu un spekulācijām

Dabas kaprīzes, kas šogad visai dāsni piemeklējušas Eiropu, nesot gan sausumu, gan plūdus, jau pirms vairākiem mēnešiem nozares speciālistiem likušas izteikt viedokli par gaidāmo cenu palielinājumu pārtikas produktiem.

Uz ražošanas pleciem

Jaunākie statistikas dati liecina, ka mūsu valsts tautsaimniecība ir piedzīvojusi straujāko kāpumu kopš treknajiem gadiem šī gadsimta sākumā. Tiesa, šajā gadījumā runa pārsvarā ir par Covid19 pandēmijas laikā zaudētā atgūšanu. Taču neraugoties uz to, ka pandēmija aizvien turpinās un vairākās ekonomikas nozarēs joprojām ir krīze, šobrīd mūsu valsts ekonomikai kopumā ir izdevies pārsniegt gan pirmspandēmijas līmeni, gan arī sasniegt jaunu vēsturiski augstāko punktu. Tas gan nenozīmē vispārēju labklājības pieaugumu pat tad, ja redzams vidēji statistiskās algas kāpums. Turklāt ir jārēķinās, ka krīzes laikā krietni vien padilušā uzņēmumu finansiālā kapacitāte var likt sevi manīt jau nākamo ceturkšņu laikā.

Sudraba spožums pablāv(4)

Neraugoties uz ekonomisko krīzi, valdības un centrālo banku sniegtais atbalsts globālajai tautsaimniecībai radījis labvēlīgu augsni cenu kāpumam pasaules preču biržās. Tomēr šis kāpums nav vienmērīgs un neattiecas uz visām izejvielām. Starp šādiem izņēmumiem ir arī sudrabs, kuram vismaz teorētiski pašreizējie apstākļi būtu labvēlīgi, lai cena biržā pieaugtu. Tomēr realitāte ir stipri atšķirīga, un laika posmā no pagājušā gada beigām līdz 26. augustam sudraba cena kritusies par 11,4% – līdz 23,55 ASV dolāriem (ap 20 eiro) par Trojas unci.

Eiropu pārņem inflācija(5)

Dažāda veida pasaules tautsaimniecības stimulēšanas ietekmē pieaugušās izejvielu cenas pasaules biržās komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu izraisījušas strauju inflācijas kāpumu, kurš daudzās Eiropas valstīs turpina pieņemties spēkā. Tiesa, uzreiz ir jāvērš uzmanība, ka inflācijas rādītāji dažādās Eiropas valstīs ir visai atšķirīgi, ko var skaidrot ar ekonomikas struktūru un konkrētu tautsaimniecības nozaru sniegumu, ar to, cik daudz iepriekš ekonomika bija cietusi vīrusa ietekmē, ar izmaksāto pabalstu apmēriem mājsaimniecībām un korporatīvajam sektoram līdz pat mazumtirdzniecības niansēm.

Krīzes atbalsta otra puse(4)

Raugoties uz pasaules valstu valdību un centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Covid-19 krīzes laikā, nav nekādu šaubu, ka triljoniem eiro vai dolāru vērtas injekcijas patiešām bija nepieciešamas.

Inflācijas kāpums kļuvis krietni lēzenāks

Šā gada pavasarī negaidīti straujo patēriņa cenu lēcienu, kas pamatā bija saistīts ar dažādu preču resursu sadārdzināšanos izejvielu biržās, patlaban nomainījis lēzenāks kāpums. Jau otro mēnesi pēc kārtas gada inflācijas rādītājs mainās relatīvi maz – mēneša laikā palielinoties par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gaidot izaugsmes izsīkumu(1)

Nesen publiskoti Centrālās statistikas pārvaldes ātrā aprēķina dati par visai vērienīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Pārkaršana var izpalikt

Pasaules valdību un centrālo banku ar finanšu injekcijām atbalstītie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir palīdzējuši globālajai tautsaimniecībai atgūties. Tomēr šo pasākumu ēnas puse ir strauji augošās resursu cenas un inflācijas lēciens, kas galu galā var radīt jautājumus par ekonomikas pārkaršanu.

Censties iegūt ilgtermiņā

Pēdējās nedēļas pasaules akciju tirgos ir bijušas trauksmes pilnas, tomēr, neraugoties uz signāliem par iespējamo negatīvo akciju cenu korekciju, vismaz atsevišķi lielie pasaules biržas indeksi spēja sasniegt jaunus vēsturiskos maksimumus.

Laba peļņa arī Baltijā(2)

Raugoties uz galvu reibinošo akciju cenu kāpumu iepriekš rietumvalstu tirgos, der atcerēties, ka labas peļņas iespējas var piedāvāt arī Baltijas valstu akciju tirgi. Nereti tirgus likviditāte šeit ir zemāka, tomēr daudzi uzņēmumi ir atpazīstamāki un priekšstats par to darbību var veidoties no vietējā informatīvajā telpā cirkulējošajām ziņām. Vēl būtisks faktors par labu ieguldījumiem Baltijas vērtspapīru tirgos ir saistīts ar faktu, ka Covid-19 krīzē šā reģiona ekonomikas cieta ievērojami mazāk nekā Rietumeiropā vai ASV. Līdz ar to var teikt, ka ieguldījumi tiek veikti uz veselīgāka finansiālā pamata.

Klāt izejvielu investīciju buma laiks

Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem.

Kāpums piebremzējas

Eksperti: inflācija ir zaudējusi tempu, bet var atkal pieņemties spēkā.

Ražošanas konveijeri kāpina darba tempu

Turpinot augt globālajam pieprasījumam un vismaz šobrīd mazinoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomiskajai krīzei, aizvien patīkamāki skaitļi ir redzami Latvijas ražojošā sektora statistikas ailēs. Arī nesen publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā nav nekāds izņēmums. Tā turpinoties, apjoma pieaugumu visai drīz varēsim dēvēt arī par ražošanas "trekno gadskārtu".