Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Mārtiņš Apinis

Arī "afterbreksitā" ir kāpums

Latvijas preču eksporta apjoms uz Apvienoto Karalisti (AK) turpina pieaugt arī pēc tam, kad šī valsts ir pametusi Eiropas Savienību (ES). Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, eksporta apjoms, rēķinot eiro izteiksmē, kāpis par 31,8%.

Krītam aizvien dziļāk?

Koronavīrusa nedienas turpina vajāt Latvijas tautsaimniecību, tomēr ne tādā mērā, lai ļautos milzīgam pesimismam. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais aprēķins liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī mūsu valsts ekonomika ir piedzīvojusi lielāku kritumu nekā pērn ceturtajā ceturksnī.

Maksājumu kartēs mazāki kredītlimiti

Globālā Covid-19 pandēmija neiet secen arī banku biznesam, kura ieņēmumi balstās uz dažādiem procenta maksājumiem, tajā skaitā uz ienākumiem, ko rada kredītkaršu izmantošana. Attiecībā uz kredītkartēm tirgus situācija ir kontrastu pilna, piemēram, pieprasījums pēc pašām kartēm var pat samazināties. Tajā pašā laikā ir ziņas, ka atsevišķos periodos, piemēram, pagājušā gada pēdējā ceturksnī, kad notiek gatavošanās Ziemassvētku vai Jaungada apdāvināšanai, darījumu aktivitātei bija tendence strauji augt.

Jauna pieeja un izrāviens dzīvības apdrošināšanā

Covid-19 un ar tās apkarošanu izraisītā iedzīvotāju paradumu maiņa kļuvusi par mūsdienu ekonomikas spoguli. Kamēr daļa tautsaimniecības nozaru ir nonākušas dziļā krīzē, tikmēr citas aizvien spēj ģenerēt izaugsmi. Līdzīgi procesi ir novērojami arī apdrošināšanā – kamēr ar pārvadājumiem un ceļošanu saistīto apdrošināšanas veidu parakstītās prēmijas sarukušas, tikmēr dzīvības un veselības apdrošināšanā ir vērojams kāpums. Pieaugot ekonomiskajai nenoteiktībai pasaulē un rodoties grūtībām paredzēt tālāko attīstību, lielāka interese ir arī par dažādu risku apdrošināšanu. Par to, kādas norises piedzīvojis apdrošināšanas tirgus Covid-19 pandēmijas laikā, stāsta kompānijas Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Inflācija pasaulē kāpj(2)

Pasaules ekonomiskās norises aizvien uzskatāmāk vedina domāt, ka inflācija ir atgriezusies uz palikšanu. No ekonomistu un uzņēmēju viedokļa neliela inflācija ir laba, jo liecina par augošu pieprasījumu, kas palielina naudas apriti tautsaimniecībā, ļaujot kāpināt peļņu un ieguldīt attīstībā.

Var stimulēt ar nodokļiem

Uzkrājumu veidošana Latvijā nesokas ne tikai tāpēc, ka mūsu valstī kopējais algu līmenis ir zems, turklāt daudziem trūkst izpratnes par investīciju lietderīgumu, bet arī motivējošu elementu trūkuma dēļ. Rezultāts ir visai bēdīgs, un pat tie cilvēki, kuru rocība iepriekš ir bijusi plaša, mainoties ekonomikas konjunktūrai, var nonākt pie sasistas siles. Līdz ar to šobrīd, iespējams, ir vērts diskutēt, ka varbūt valstij būtu izdevīgāk motivēt iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas kultūru nekā vēlāk domāt par pabalstu izmaksu.

Cer uz lielākām prēmijām

Covid-19 atnākšana ir izraisījusi krasus kontrastus apdrošināšanas tirgū – daļa sektoru piedzīvojusi kritumu, bet vienlaikus atsevišķos segmentos ir vērojams apjomīgs kāpums. Apdrošināšanas tirgus norises var uzskatīt par ekonomikas spoguli.

Eksporta tirgus uzplūdi un atplūdi

Mūsu valsts ekonomiskās attīstības kontekstā saņemam ne tikai sliktas, bet arī labas ziņas. Viena no tām ir saistīta ar labajiem preču eksporta datiem, kuri liecina par aizvien jaunu rekordu sasniegšanu. Latvijas eksportam talkā nereti nāk arī atsevišķi vietējie aspekti, piemēram, kārtējās graudu rekordražas ievākums. Sevišķi vēl tad, ja cenas pasaulē pieaug, un tā noticis arī šoreiz, piemēram, kviešu cenai Čikāgas preču biržā gada laikā pieaugot apmēram par 20%.

Inflācija var atgriezties uz palikšanu

Covid-19 pandēmijas ietekmē mainoties pasaules ekonomikai, vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju varēja izbaudīt prieku, ko nes patēriņa cenu lai arī neliela, bet tomēr samazināšanās.

Neseko pasaules tendencei(1)

Laikā, kad pasaules vadošie biržas indeksi sasniedz aizvien jaunus aktivitātes punktus, Latvijas akciju tirgus ar īpašu pircēju aktivitātes pieaugumu neizceļas, un tā vērojama vienīgi attiecībā uz atsevišķu emitentu akcijām. Latvijas biržas indekss šā gada pirmajā ceturksnī ieslīdzis mīnusos, atskaites periodā sarūkot par 1,36%.

Konveijeriem zūd ātrums

Daudzsološos rūpniecības rādītājus, kādi bija vērojami pērn rudenī, šogad ir nomainījuši mazāk priecīgi dati. Kopumā Latvijas rūpniecības produkcija šā gada februārī, rēķinot salīdzināmajās cenās, ir bijusi par 1,5% lielāka nekā atbilstošajā mēnesī pērn, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Taču šis ekonomiskās krīzes apstākļiem visai solīdais sniegums ir panākts uz elektroenerģijas un gāzes apgādes nozares rēķina, kuras veikums arī tiek ieskaitīts kopējā rūpniecības produkcijas izlaidē. Šajā sfērā apjomi gada laikā ir pieauguši par 8,8%, ko var saistīt ar to, ka nupat aizvadītā ziema ir bijusi aukstāka nekā iepriekšējā.

Atgūšanās var būt lēnāka, nekā cerēts

Modelēt ekonomiskās prognozes augstas nenoteiktības apstākļos ir sarežģīts un nepateicīgs darbs. Sevišķi tad, ja krīzes situācijā tiek cerēts uz straujiem uzlabojumiem, bet galarezultāts izrādās krietni vien pieticīgāks. Šobrīd ir bažas, ka šāds scenārijs varētu būt attiecināms uz nākamajā gadā sagaidītajiem atveseļošanās tempiem.

Rietumu rūpniecība nespēj atgūties

Uzliesmojot Covid-19 pandēmijai, globālā ekonomika saskārusies ar līdz šim nebijušiem izaicinājumiem, kuru rezultāts ir planētas iedzīvotāju patēriņa struktūras izmaiņas.

Tirdzniecības apjomi turpina kristies

Aktīvāka vakcinēšana pret Covid-19 un līdz ar to paredzamā pulcēšanās ierobežojumu mazināšanās ir tūrisma, atpūtas, ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumu galvenā cerība, lai varētu atsākt darbību normālā režīmā.

Banku sektorā riskanto prognožu laiks(1)

Covid-19 atnākšana ir mainījusi ekonomiskos nosacījumus, sagādājot problēmas arī banku sektoram. Galvenās iezīmes varētu būt visai līdzīgas bankām lielajās Rietumu ekonomikās un tepat Latvijā. No vienas puses, bankas piedzīvo naudas plūdus, kas saistīti ar ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu, kura veicina noguldījumu apjomu pieaugumu, no otras puses, šo piesaistīto noguldījumu naudu patlaban ir grūtības izvērst daudzos lielos un kvalitatīvos aizdevumu projektos.

Priekšlaicīga pensiju līdzekļu izņemšana draud ar lielāku nabadzību

Pensiju 2. līmenis un tā lietderība Latvijā aizvien bijusi diskutabla tēma, taču arī pie kaimiņiem nav savādāk. Piemēram, Igaunijā jau ilgāku laiku noritējusi diskusija par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu, turklāt leģitīmas kļuvušas ieceres šajā pensiju līmenī uzkrāto izņemt pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, protams, samaksājot atbilstošo nodokli. Eksperti Latvijā šādas ieceres neiesaka īstenot, pretējā gadījumā mūs valsts iedzīvotājiem vecumdienas varētu būt pat stipri skaudrākas, nekā varētu šķist patlaban.

Preču biržu uzvaras gājiens

Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvajām metodēm ir process, kas ne vienmēr ir izdevīgs visiem. Piemēram, zemās procentu likmes ir labvēlīgas tiem, kas aizņemas, savukārt sliktas tiem, kas vēlas kaut ko uzkrāt ar tradicionālajām, konservatīvajām metodēm, piemēram, banku termiņnoguldījumiem. Jāņem vērā, ka ieguldījumiem paredzētā nauda meklē aizvien jaunas, investīciju ziņā riskantākas alternatīvas, kas sola potenciālu peļņu. Tādējādi, iepludinot naudu finanšu tirgos, ir jārēķinās ne tikai ar to, ka aizņemties kļūs vieglāk, bet arī ar finanšu aktīvu – riskantāka investīciju reitinga parāda vērtspapīru, akciju, nekustamo īpašumu un izejvielu – cenu kāpumu.

Gan ekonomikai, gan akciju tirgiem

Ekonomista Miltona Frīdmena pirms pusgadsimta paustā helikopteru naudas teorija, ka tautsaimniecības stimulēšanu varētu veicināt, mājsaimniecībām vienkārši uzdāvinot naudu, Covid-19 pandēmijas laikā kļuvusi par realitāti.

Zemo likmju laikmets paver plašākas investīciju iespējas

Ekonomikas stimulēšana ar centrālo banku īstenoto obligāciju pirkumiem ilgst jau aptuveni desmitgadi. Līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību pasaulē šāds monetārais atbalsts uzņem apgriezienus. Tas liek sarukt aizdevuma likmēm gan banku kreditēšanā, gan tad, ja nauda tiek piesaistīta ar parādu vērtspapīru starpniecību, izlaižot obligācijas vai parādzīmes. Tas paver iespējas dažādot naudas piesaistes veidus arī lielākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem.

Sliktākais aiz muguras?

Covid-19 pandēmija aizvadītajā gadā ir ievērojami satricinājusi darba tirgu. Tiesa gan, nevar runāt par vispārējas krīzes iestāšanos, jo, kamēr daudzi iedzīvotāji ir zaudējuši darbu un ienākumus, citiem ir izdevies tikt pie algas pielikuma.

Komercīpašumos turpinās izaugsme(2)

Koronaķibeles izraisītās blaknes radījušas traucējumus vairāku tautsaimniecības nozaru, piemēram, izklaides, atpūtas, viesmīlības un tūrisma, darbā, liekot arī uzdot jautājumus par vēl vairāku citu tautsaimniecības sfēru attīstības perspektīvām.

Aug, bet nedaudz lēnāk

Sekojot pagājušā gada pēdējo mēnešu tendencēm, Latvijas rūpniecība pozitīvus rādītājus turpina demonstrēt arī šajā gadā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms audzis par 2,8%, tajā skaitā galvenajā ražošanas pamatnozarē – apstrādes rūpniecībā – produkcijas izlaides apjoms gada laikā palielinājies par 2,2%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas izlaide pieaugusi par 4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē fiksēts 7,5% vērts kāpums. Pēdējais gan nav nekas neparasts, ja ņemam vērā, ka šogad ir aukstāka ziema nekā iepriekšējā.

Labklājības asie kontrasti(9)

Globālais Covid-19 uzplaiksnījums turpinājis veicināt noslāņošanos Latvijas mājsaimniecību segmentā. Par to liecina fakts, ka līdz ar darba tirgus sašaurināšanos pagājušajā gadā ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kuras uzskata, ka ikdienas izdevumus sedz ar ļoti lielām grūtībām.

Starp Vācijas dinamiku un Itālijas lēnīgumu(4)

Raugoties no ekonomiskā skatpunkta, koronavīrusa izplatība Eiropā iezīmējusi tās pašas problēmas, kas visai plaši tika apspriestas pirms desmit gadiem, kad uz kādu brīdi aktuāls kļuva jautājums, vai eirozonas projekts netuvojas savam izjukšanas brīdim. Tagad par to vairs netiek runāts, vismaz skaļi ne, taču plaisa starp turīgākajiem ziemeļiem un nabadzīgākajiem dienvidiem ekonomiskās struktūras atšķirības dēļ kļūst aizvien platāka.

Volstrīta atkāpjas no rekordiem(4)

Pēdējais gads pasaules akciju tirgos bijis visai svārstīgs, taču kopumā ar izteikti augšupejošu tendenci, kuras rezultātā šā gada februārī daļa populārāko akciju tirgu sasniedza jaunus vēsturiskos cenu maksimumus.

Krīt aizvien lielākā atkarībā

Šobrīd jau esam aizvadījuši apmēram desmitgadi, kopš centrālās bankas sāka masveida ekonomikas stimulēšanu, dzenot lejup procentu likmes, un kā mehānismu izmantoja valdību parāda vērtspapīru uzpirkšanu.

Bīstamais bitkoinu vilinājums(10)

Finanšu tirgus evolūcija, tehnoloģiju attīstība un centrālo banku veidotie naudas plūdi Covid-19 pandēmijas laikā – tie ir faktori, kas veicina aizvien lielāka planētas iedzīvotāju skaita ļaušanos ieguldījumu drudzim.

Latvijas tautsaimniecības kontrastu gads

Mūsu valsts ekonomikas pagājušā gada sniegums raisa visai pretrunīgas izjūtas. Vismaz tad, ja uz notikušo raugās makroekonomiskā līmenī. No vienas puses, ir virkne tautsaimniecības nozaru, kuru pastāvēšana ir visai apgrūtināta, bet, no otras puses, esam piedzīvojuši visai labas ziņas no ražošanas sektora, eksporta pieaugumu līdz jaunam vēsturiski augstākajam punktam, kā arī vidējās darba samaksas pieaugumu, un tas viss, neraugoties uz to, ka pasaules tautsaimniecībā piedzīvota straujākā lejupslīde kopš pagājušā gadsimta 29. gada krīzes un tai sekojušās Lielās depresijas trīsdesmitajos gados.