Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Mārtiņš Apinis

Veido finansiālo drošības spilvenu(1)

Ekonomiskās aktivitātes un ar tām saistītais darba samaksas pieaugums veicinājis iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu. Par to liecina gan aptauju, gan arī banku tirgus uzrauga dati.

No ieilgušas skepses līdz priekam par stabilitāti(5)

Iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā Latvijā tika reklamēta pat "kā nokļūšana uz kuģa, kur dala dažādus labumus", solot gan strauju ārējās tirdzniecības apjomu pieaugumu, gan ekonomisko izaugsmi.

Dziest izaugsmes dzinulis(4)

Globālās tirdzniecības izaugsmes apsīkšana, sabremzējot arī Latvijas preču eksportu, valsts ekonomikas attīstību aizvien vairāk liek balstīt uz patēriņu. Teorētiski atsevišķi apstākļi, piemēram, algu pieaugums vai strauji pieaugušais ārvalstu studentu skaits, tam ir labvēlīgi, taču, paraugoties uz pēdējo mazumtirdzniecības statistiku, aina nav tik iepriecinoša, kā varētu domāt.

Eksperti pagaidām vēl neprognozē eirozonas ekonomikas paātrināšanos

Nesenie ziņojumi par Eiropas monetārās savienības tautsaimniecības attīstību nav pārāk iedvesmojoši. Saskaņā ar statistikas datiem šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, eirozonas ekonomiskais pieaugums ir sarucis līdz 1,1%, tādējādi sasniedzot savu pēdējās piecgades sliktāko rādītāju. Arī turpmākā situācijas attīstība nešķiet pārāk daudzsološa, kas neizslēdz iespēju, ka valūtas zonas ekonomiskais pieaugums krītas līdz nullei.

Valstij lētāka aizņemšanās(15)

Latvijas finansiālais stāvoklis pēdējo desmit gadu laikā ir mainījies visai kardināli – Latvija no valsts, kurai neviens nebija gatavs aizdot naudu ar saprātīgām procentu likmēm, ir kļuvusi par valsti, kurai naudu aizdot ne tikai labprāt, bet pat ar negatīvām likmēm.

Meklējot lielāko ienesīgumu(2)

Šobrīd faktiski neesošs banku termiņnoguldījumu ienesīgums, kuru krietni vien apsteidz Latvijas inflācija, var radīt zināmu dilemmu par to, kā aizsargāt savu uzkrājumu vērtību no pirktspējas zuduma.

Ekonomikas izaugsmes saglabāšanai jācer uz algu kāpumu arī turpmāk(9)

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par ekonomikas sniegumu trešajā ceturksnī rada piesardzīgu optimismu. Proti, saskaņā ar 30. oktobrī klajā nākušo paziņojumu Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgajiem trijiem mēnešiem ir pieaugusi par 2,8%. Te jāpiebilst, ka otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laika periodu pagājušajā gadā, ekonomiskais pieaugums bijis par procentpunktu lēnāks.

Budžetu var nākties grozīt(10)

Mediķu protesti nav pareizais ceļš, lai tiktu pie algu pieauguma, īstais ceļš ir lielāka ekonomika, LTV raidījumā Rīta panorāma atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Pārāk nesteidzas ieguldīt

Neraugoties uz to, ka pasaules biržās tirdzniecība šogad aizritējusi samērā optimistiskā gaisotnē un rezultātā akciju indeksi turpina atrasties tuvu saviem vēsturiskajiem maksimumiem, pozitīvisms nav attiecināms uz visiem tirgus segmentiem.

Bankām nākas pielāgoties(6)

Pasaules ekonomiskās izaugsmes trauslums liek centrālajām bankām turēties pie zemu procentu likmju politikas, kuras mērķis ir aizdevumus padarīt lētākus, tādējādi veicinot gan investīcijas, gan patēriņu. Tomēr šāda politika rada zaudējumus tiem, kuru ienākumi lielā mērā ir balstīti uz procentu ieņēmumiem, to vidū arī kredītiestādēm.

Darbaspēka trūkums var veicināt efektīvāku uzņēmējdarbību(12)

Pēdējie pieci gadi Latvijas tautsaimniecībā nesuši kardinālas pārmaiņas gan saistībā ar jaunu vēsturisko ekonomikas apjomu sasniegšanu, gan izmaiņām darba tirgū, kas pēdējā laikā daudziem liek runāt par strādājošo deficītu. Kā Dienai paskaidroja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), ar problēmām vairāk var saskarties tās ekonomikas nozares, kur ir liels darbinieku īpatsvars kopējās produkcijas vērtības radīšanā, taču vienlaikus pati nozare nav ar to augstāko pievienoto vērtību. Šāda tipa uzņēmumi ir atrodami lielākajā tautsaimniecības nozaru daļā, sākot no tirdzniecības un celtniecības līdz pat apstrādes rūpniecībai ar ļoti lielu pievienotās vērtības amplitūdu uz vienu strādājošo.

Mazāka izaugsme. Recesijas iestāšanās?

Ziņas, kas pēdējā laikā tiek saņemtas no dažādiem avotiem par potenciālajām norisēm Latvijas tautsaimniecībā, ir visai atšķirīgas un, kamēr viens ekonomikas segments var priecāties par esošu un turpmāk prognozētu izaugsmi, citiem nākas samierināties ar darbības sašaurināšanos un cenu kritumu.

Iedzīvotāju pārtikas grozi top pilnāki(27)

Lai arī kopējais iedzīvotāju un līdz ar to arī potenciālais patērētāju skaits Latvijā turpina sarukt, mazumtirdzniecības apjoms Latvijā turpina augt. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, šā gada augustā salīdzinājumā ar pērnā gada rudzu mēnesi kopējais mazumtirdzniecības apjoms, izteikts salīdzināmajās cenās, pieaudzis par 3,1%.

Inflācija varētu mazināties

Pasaules tautsaimniecības bremzēšanās kārtējo reizi var kļūt par iemeslu tam, lai globālais patēriņa cenu pieaugums sabremzētos. Šī procesa atskaņas, visticamāk, izjutīsim arī Latvijā. Tas nenozīmē tūlītēju, vispārēju cenu samazināšanos veikalu plauktos vai dažādu pakalpojumu sniedzēju piesūtītajos rēķinos, taču rada potenciālu tam, lai cenu izaugsme piebremzētos.

Ārvalstīs sāk pārdot lētāk(2)

Globāla mēroga patērētāju aktivitātes un starptautiskās tirdzniecības bremzēšanās neiet secen arī mūsu rūpnieku makiem. Proti, jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir vērojama Latvijas apstrādes rūpniecības eksportētās produkcijas cenu samazināšanās tendence, kas vedina domāt par augošu tirgus piesātinājumu, kura rezultātā konkurence liek samazināt produkcijas cenas.

Baltijas fondu tirgus akcijas šogad bauda izteiktu investoru labvēlību

Samērā labvēlīgais investīciju mikroklimats pasaules akciju tirgos, turklāt uz Eiropas fona straujāka ekonomiskā izaugsme šogad veicinājusi visai labvēlīgu investoru attieksmi pret Baltijas biržās kotētajiem vērtspapīriem. Par to liecina gan gada deviņos mēnešos notikušais ap 11–12% lielais Rīgas un Viļņas biržu indeksu kāpums, gan arī aptuveni 6% vērts Tallinas biržas indeksa pieaugums.

Finanšu paradoksu laiks(4)

Pasaules centrālo banku politika, kas ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ir vērsta uz procenta likmju samazināšanu, jau iepriekšējos gados ļāva Eiropā parādīties negatīvām noguldījuma likmēm komercbankās.

Iespēja piesaistīt un nezaudēt darbiniekus(14)

Aizvien saspringtākā situācija Latvijas nodarbinātības jomā darba devējiem liek meklēt aizvien jaunus līdzekļus gan esošo darbinieku noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Aizvien lielākā skaitā uzņēmumu ar progresējošu finanšu rocību dažādi ārpus darbinieka algas piedāvāti bonusi jau šobrīd vairs nav kaut kas ārkārtējs, ko saņem tikai paši profesionālākie vai kompānijas vadībai pietuvinātākie darbinieki, bet gan kalpo par līdzekli stabila darbinieku skaita nodrošināšanai uzņēmumā.

Ekonomikas veselības indikators(3)

Izklaides un mākslas industrijas labklājība iet roku rokā ar iedzīvotāju ienākumu līmeņa izmaiņām. Proti, labajos gados nozare piedzīvo uzplaukumu, izaugsmei apsteidzot valsts kopējo ekonomiku, taču brīžos, kad tautsaimniecību piemeklē krīze, var notikt tieši pretējais. Pēdējos ceturkšņos nozarei pieauguma ziņā veicās samērā labi, taču, kas notiks tālāk, ir atkarīgs no tā, vai mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes bremzēšanās būs ar īstermiņa vai ilgtermiņa raksturu.

Var nākties piemaksāt(5)

Mūsdienu ekonomiskā un finanšu tirgus realitāte diemžēl ir tāda, ka, noguldot naudu bankā, par savu noguldījumu var nākties piemaksāt. Tas var likties visai netaisnīgi pie aptuveni trīs procentus vērtās gada inflācijas, kuras rezultātā jau pašreizējais tuvu nullei vērtais termiņnoguldījuma ienesīgums naudu neaizsargā no pirktspējas zuduma.

Volstrīta priecājas par cenu kāpumu par spīti nenoteiktībai ekonomikā

Neraugoties uz ekonomiskā fona pasliktināšanos, pasaules finanšu olimpā – ASV fondu tirgū – pēdējās pāris nedēļās bija vērojams akciju cenu kāpums, kura rezultātā biržas indeksi ir pietuvojušies šā gada jūlijā sasniegtajiem vēsturiskajiem maksimumiem. Šis fakts ir interesants gan no tāda viedokļa, ka septembris Volstrītai tradicionāli ir gada sliktākais mēnesis un akciju cenas tā laikā biežāk krīt nekā ceļas, gan arī tāpēc, ka ekonomiskais fons kapitāla vērtspapīru cenu kāpumam var nešķist pārāk pievilcīgs.

Pašreizējos apstākļos izdzīvos tie, kas spēj radīt vērtību un maksāt(20)

Latvijas darba tirgus mūsu valsts tautsaimniecības attīstību nostāda aizvien jaunu izaicinājumu priekšā. Demogrāfiskās tendences, kas iepriekš bija vērstas uz negatīvu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī uz iedzīvotāju aizbraukšanu labākas dzīves meklējumos komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, šobrīd darba tirgū palielina neaizpildīto vakanču skaitu.

Valdībai uzglūn tiesiskuma krīze(19)

Aizvien vairāk šķiet, ka līdakas ielaišana karūsu dīķī, lai pēdējās pašapmierinātībā nekļūtu pārmērīgi kuslas, var draudēt ar nezināmiem riskiem pašiem zaļsvārces ielaidējiem. Runa ir par vēlmi atšķaidīt Saeimā iepriekš esošās partijas ar jauniem spēkiem, kuri nu ķērušies pie sava pirmā patstāvīgi veidojamā budžeta.

Rīgai vieglāk pretoties krīzei(2)

Ekonomikas struktūra Latvijas reģionos ievērojami atšķiras. Tas savukārt nozīmē, ka gadījumā, ja pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi bremzējas un situācija starpvalstu tirdzniecības jomā turpina pasliktināties, pieauguma vai krituma tempi dažādu Latvijas reģionu vidū var visai ievērojami atšķirties.

Aizvien turas pie virsotnēm

Neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos, patērētāju noskaņojums un maksātspēja aizvien saglabājas visai augstā līmenī, par to liecina arī visai augstais gada inflācijas rādītājs.

Ārējās konjunktūras līkloči

Neviendabīgā attīstība Latvijas preču ārējos tirgos un, protams, arī atsevišķu lielāku pasūtījumu izpilde pēdējos mēnešos radījusi ievērojamas svārstības mūsu eksporta izaugsmes rādītājos. Jūnijā salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn mūsu valsts preču eksports bija sarucis, taču jūlija dati liek strāvot piesardzīgam optimismam. Tomēr, ja palūkojamies uz kopainu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ir visai liels pamats domāt, ka jūtami kāpināt preču noietu ārējos tirgos kļūs aizvien grūtāk.

Nav pamata ļauties panikai finanšu krīžu laikā(4)

Tautsaimniecības procesi, tostarp dažādu burbuļu veidošanās un pēc tam sekojoša ekonomikas bremzēšanās vai pat kritums nozīmē konjunktūras maiņu arī attiecībā uz dažādiem ieguldījumiem, arī pensiju otrā un trešā līmeņa uzkrājumiem.

Var mainīties kravu plūsma

Aizvien agresīvāka retorika un ar to saistītais ģeopolitiskās spriedzes pieaugums, tirdzniecības konflikti un globālās ekonomikas bremzēšanās liek izvirzīt jautājumus, vai pašreizējo kravu pārvadājumu plūsmās – gan attiecībā uz maršrutiem, gan preču grupām – var notikt kaut kādas būtiskas pārmaiņas. Gan Krievijas centieni bremzēt Ukrainas kuģu satiksmi Azovas jūrā, gan ASV un citu rietumvalstu saspīlētās attiecības ar Irānu, kas noveda pie jau notikušajiem konfliktiem Hormuza jūras šaurumā, ir tikai daži no faktoriem, kas norāda uz to, ka situācija kļūst aizvien nokaitētāka.

Atkal piezagušies mīnusi(3)

Vērtējot transporta nozares attīstību Latvijā, nereti lielāka uzmanība tiek pievērsta dzelzceļam un lielajām ostām, kuru darbība pamatā ir saistīta ar tranzīta kravu apkalpošanu, turklāt šīs kravas galvenokārt nāk no Krievijas. Tādējādi nereti tiek analizēts politiskais faktors, kura ietekmē var pieaugt vai samazināties Latvijas tranzīta kravu plūsma. Tiesa gan, Krievijas vēlme pārorientēt kravas uz savām ostām ne tikai teorētiski pieaug, bet arī tiek realizēta praksē. Tomēr galvenais virzītājspēks finansiālai labklājībai ne tikai tranzīta jomā, bet arī transporta sektorā kopumā ir pasaules ekonomikas attīstība, kas noteiks to, cik liels ir un būs pieprasījums pēc transporta un uzglabāšanas nozares pakalpojumiem Latvijā.