Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +12 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 4. oktobris
Modra, Francis, Dmitrijs

Mārtiņš Apinis

Darba svētki Latvijas ekonomikā vēl turpinās

Neraugoties uz dažādām negācijām, kas galvenokārt saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un kara radītajām globālajām blaknēm, Latvijas darba tirgus ir tendēts uz nodarbinātības pieaugumu un bezdarba līmeņa samazināšanos.

Iztukšos vēl vairāk

Globālās inflācijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecības procesiem, šķiet, beidzot pamanījušas arī centrālās bankas, kuras, cenšoties slāpēt straujo patēriņa cenu kāpumu, sākušas visai agresīvu procentu likmju celšanas kampaņu.

Nav prognozējama gāzes cena ziemā

Aukstās sezonas drīzā atnākšana un runas par gāzes deficītu rada aizvien lielāku nemieru iedzīvotājiem, it īpaši tiem cilvēkiem, kuru mājsaimniecībās gāzes un elektrības patēriņš neizbēgami ir un turpmāk būs liels. Turklāt otrais izriet no pirmā, jo tā elektrība, kuru nevar ģenerēt ar atjaunojamiem resursiem, tiek iegūta termoelektrostacijās, kur svarīgākā loma ir tieši "zilajam kurināmajam".

Rūpniecība kā dzinējspēks

Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.

Ekonomikas pamati kļūst aizvien ļodzīgāk

Krievijas atkārtoti uzsāktais karš Ukrainā jau pavasarī radīja bažas par to, cik lielā mērā gan ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās, gan izejvielu cenu kāpums, gan atsevišķu tirgu (Krievijas, Baltkrievijas) aizvēršanās ietekmēs mūsu valsts tautsaimniecību un līdz ar to arī iedzīvotāju spēju gūt ienākumus, pirkt preces, iegādāties pakalpojumus un maksāt rēķinus.

Inflācija cērt peļņu

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka mērena inflācija nāk par labu saimnieciskajai aktivitātei, tā veicina peļņas gūšanu korporatīvajā sektorā, ļauj palielināt algas un galu galā ir labvēlīga tam, lai celtos arī kopējais labklājības līmenis. Taču šeit atslēgas vārds ir «mērena», un pašreizējais vairāk nekā 20% lielais patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē par tādu nav uzskatāms.

Neziņas un cerību viļņi

Recesijas iestāšanās iespējamība Latvijas un daudzu citu Eiropas valstu ekonomikās vairs netiek uzskatīta par apšaubāmu, bet drīzāk gan kā bāzes scenāriju. Šāds stāvoklis tautsaimniecībā iestājas, kad tās apjomi, rēķinot pret iepriekšējo ceturksni, ir samazinājušies divus ceturkšņus pēc kārtas. Vienu šādu triju mēnešu periodu jau esam piedzīvojuši un patlaban acīmredzami izdzīvojam nākamo.