"Ir ļoti dīvaini klausīties vai lasīt paziņojumus par to, kā mēs panāksim no Latvijas aizbraukušo cilvēku atgriešanos brīdī, kad dažādu iepirkumu konkursos ar ļoti zemu cenas starpību uzvar ārvalstu ražotāji," spriež a/s Energokompānija Jauda komercdirektors Ivars Eniņš un piebilst, ka runa nav par piedāvājumiem, kur ir būtiskas cenas atšķirības, bet gan par dažiem procentiem. Attiecībā uz vietējās tautsaimniecības atbalstu zināmas korekcijas radīja pagājušā gada augustā Krievijas ieviestās sankcijas rietumvalstu pārtikas ražojumiem, kuru iespaidā mūsu valsts beidzot nekautrējās publiski aicināt dažādās iepirkumu procedūrās izstrādāt nosacījumus, kuri būtu labvēlīgi tieši Latvijas pārtikas ražotājiem. Tomēr par masveida vietējās produkcijas atbalstu šobrīd runāt ir stipri pāragri.
"Runājot par valsts saimniecisko izdevīgumu dažādu iepirkumu procedūru veidošanā, tas labākajā gadījumā būtu vērtējams kā stipri viduvējs. Ja paklausās, kā miljoni tiek zaudēti, piemēram, tajā pašā vilcienu iepirkumā, vispār runāt negribas," sašutis ir ekonomists Uldis Osis. Viņaprāt, runa nav tikai par to, cik valsts var atgūt no vietējiem uzņēmumiem nodokļu veidā, bet arī par pieredzes gūšanu, lai radītu vietējo kompāniju izaugsmes iespējas un iespēju piedalīties ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu tirgus norisēs. Diemžēl reizēm esot pamats domāt, ka iepirkumu specifikācija esot nevis tāda, lai ieguvēji būtu vietējie, bet tieši pretēji - kāds ārvalstu uzņēmums.Veidi, kā dažādas valstis aizstāv savu ekonomiku, ir atšķirīgi, piemēram, Lietuvā konkursu tehniskā dokumentācija var būt tikai lietuviešu valodā. V. Rantiņš teic, ka vispārējās demokrātijas apstākļos rietumvalstīs sabiedriskā doma attīstījusies tik tālu, lai dotu priekšroku vietējiem uzņēmumiem.
Viena no konkrētām lietām, ko Latvijā var panākt, - tā dēvētā Zaļā iepirkuma ieviešana pārtikas rūpniecībā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Menģelsone. "Pretējā gadījumā veidojas absurda situācija - Latvijas ražotājiem krīzes apstākļos nav kur realizēt saražoto pienu vai izaudzētie dārzeņi jāmet ārā, bet tai pašā laikā mūsu pašu bērni skolās un bērnudārzos dzer lietuviešu pienu un ēd poļu gurķus," piebilst LDDK vadītāja.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 21.janvāra, avīzē Diena!