Lielākoties iedzīvotāji protestē pret neizbraucamajiem grantētajiem ceļiem, taču katastrofālā stāvoklī ir arī ne viens vien asfaltētais ceļš, un bieži vien oficiālajās atbildēs remonts tiek solīts tikai pēc vairākiem gadiem. Tāpēc pašvaldību vadītāji atzīst, ka saprot iedzīvotāju sašutumu un ir gatavi atbalstīt arī samērā radikālas protesta formas.
Kad pienāks atbilde
Bauskas novada dome ir vienīgā, kas oficiāli pieprasījusi ārkārtas situācijas izsludināšanu visos novada pagastos neizbraucamo ceļu dēļ. Dome lēmumu pieņēma 6. martā, valdība atbildes sniegšanu deleģēja Satiksmes ministrijai. 15. martā Bauskas mērs Raitis Ābelnieks (NA) sastapa satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē un pārjautāja, kad būs atbilde. Ministrs to solīja likumā noteiktajā kārtībā. "Attiecībā uz ārkārtas stāvokli tas izklausās ļoti dīvaini," vērtē Ābelnieks. Baušķenieki ne reizi vien aicinājuši ministru viesoties novadā ne vien grantēto ceļu, bet arī vitāli svarīgā apvedceļa dēļ, kuru, pēc Ābelnieka domām, vajadzētu izbūvēt reizē ar Rail Baltica trases būvniecību, un apvedceļa tilts pār Mēmeli tad varētu būt blakus dzelzceļa tiltam.
Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova 15. martā aģentūrai LETA izteikusies, ka pēc greiderēšanas ceļu stāvoklis pagastā ir jūtami uzlabojies, un paudusi cerību, ka vietējie vairs neplāno ceļa bloķēšanu pierobežā, kas iepriekš bija minēta kā iespējamā protesta forma. Ābelnieks Dienai piektdien norādīja, ka iedzīvotāji joprojām ir gatavi ceļu bloķēt: "Es saprotu, ka daudziem tas radīs neērtības, bet nevaru liegt cilvēkiem izpaust savu satraukumu. Lauku veikaliem nevar pievest preces, skolas autobuss brauc ar ātrumu 20 km stundā, un bērniem jāceļas agrāk, lai pusotru stundu brauktu uz skolu." Pēc viņa teiktā, ceļi tikuši greiderēti, iekams nožuvuši, tāpēc darbs ir nekvalitatīvs.
Arī Amatā grib bloķēt
Jau minētajā Amatas novadā iedzīvotāji parakstus par ceļu uzlabošanas nepieciešamību vākuši vairākkārt, Dienai stāsta Eglīte. Arī te pieļauta iespēja bloķēt šoseju, lai automašīnu plūsma kādu gabalu novirzītos pa briesmīgā stāvoklī esošajiem grants ceļiem un uzskatāmi parādītu, kā ikdienā jābrauc novada iedzīvotājiem. Konkrētāku plānu gan nav, turklāt akcijas jāsaskaņo ar policiju. Diena vaicāja, vai Eglīte nav mēģinājusi runāt ar ministru kā partijas biedru, priekšsēdētāja atbild: "Tas man neko nepalīdz – nepārstāvu tik lielu pašvaldību, lai partijām mēs būtu interesanti." Novadā ir divi pagasti, uz kuru centriem nekad nav bijis asfalta seguma, un arī skolas, uz kurām ved tikai grants ceļš. "Rakstām vēstules ik pa trim mēnešiem ministrijai, premjeram, koalīcijai, Latvijas autoceļu uzturētājam – atbilde ir, ka naudas nav, lai paciešamies līdz 2020. gadam," stāsta Eglīte.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 20.marta, numurā!
TrollisJT
kas maksā, tas pasūta mūziku