98 miljoni var izkust
Citadeles pārdošanas cena, kāda tā ir izskanējusi otrdien valdības sēdē, nav tik zema kā iepriekš neoficiāli noplūdušie cipari. Tā, pēc vairāku Dienas avotu teiktā, ir starp 97 un 98 miljoniem eiro. Vēl daži šaubīgie ministri otrdien pozitīvi pārsteigti ar šobrīd vēl slepenībā turētu personu sarakstu, kas uzstāsies kā Ripplewood jauno partneru pārstāvji. Starp tiem Dienai saukti arī ASV prezidenta administrācijai pietuvināti cilvēki un savulaik ASV Federālo rezervju (Centrālās bankas) vadībā bijušas personas. Šādā iepakojumā pasniegts, Citadeles pārdošanas stāsts četras dienas pirms Saeimas vēlēšanām var izskatīties kā Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības veiksme.
Tomēr nosauktā cena ir kā saldējums, kas var sākt kust, atstājot vien kociņu aplaizīšanai. Neuzticības sēklu bankas pārdošanas procesa godīgumam sējuši arī daži starpnieki, kas jau kopš ziemas aplidojuši darījumu, solot to «izkārtot» gan par labu Ripplewood, gan otram - aiz svītras atstātajam - pretendentam S.P.I.Group un Latvijas balzama īpašniekam krievu miljardierim ar Izraēlas pilsonību Jurijam Šefleram.
Ripplewood bankā iesūtītie auditori, izvērtējot Citadeles kredītportfeļa likviditāti, aplēsuši, ka bankas vērtība varētu būt vairāk nekā par 40 miljoniem eiro mazāka. Līdz ar to pircējs izvirzījis nosacījumu, ka nosauktā cena var tikt samazināta, ja bankas finanšu rādītāji, 2014. gadam noslēdzoties, šo «caurumu» apstiprinās.
Kukula biznesa partneris
Straujumas valdība vēl pat nebija apstiprināta, kad cilvēki ar labu ožu naudas lietās sāka taustīt augsni bankas Citadele pārdošanai. Banku aprindas un tie, kas bija tuvi lēmumu pieņēmējiem, zināja, ka bankas pārdošanas termiņš ir tuvu un valdībai nāksies izšķirties ātri, kas nozīmē - cena būs pazemināta. Viena no personām, kas līdz šim kā darījuma lobētājs piesaukta tikai baumu līmenī, ir Gints Lazdiņš - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (kandidē kā 3. numurs Vienotības sarakstā Zemgalē) uzticības personas Sandras Sondores-Kukules dzīvesbiedra Guntara Kukula ilggadējais biznesa partneris. Viņš atmiņā palicis kā uzņēmējs, kurš aktīvi uzpirka zemi nekustamā īpašuma buma laikā un iemantoja sliktu slavu pēc dažu īpašnieku, galvenokārt sirmgalvju, sūdzībām, ka viņi jūtas apkrāpti. Ne tik sen Lazdiņš miljonāra Šeflera interesēs uzpircis zemes īpašumus Madonas pusē, Gaiziņā.
Apstiprinot, ka pārstāv Šeflera intereses darījumos ar nekustamo īpašumu, Lazdiņš telefonsarunā Dienai strikti noliedz, ka būtu viņa interesēs mēģinājis kārtot arī Citadeles pārdošanu. "Nezinu neko. Šinī sakarā vispār neesmu runājis, tas viss ir speciāli izdomāts," apgalvo Lazdiņš. Tomēr viņam ir viedoklis, ka "ja kāds bija cienīgs Citadeles pircējs, tad tas bija Šeflers, kurš kopš 2000. gada Latvijas valstij nodokļos ir samaksājis miljardu".
Lazdiņa ilggadējais biznesa partneris Guntars Kukuls, ar kuru kopā savulaik uzpirkta zeme virs potenciālās Dobeles pazemes gāzes krātuves, uz Dienas nosūtīto jautājumu, vai Lazdiņš saskaņojis Kukulu ģimenes ietekmes izmantošanu Ekonomikas ministrijā, neatbildēja, bet pēc atkārtota zvana tālruni atslēdza. Aizbildinoties ar aizņemtību un paužot pārliecību, ka "jūs tāpat uzrakstīsiet, ko gribat un kā gribat", atbildēt par šo iespējamo interešu konfliktu atteicās arī Sondore-Kukule, kuru ekonomikas ministrs Dombrovskis deleģējis ietekmīgajā un ienesīgajā Ventspils brīvostas valdes locekles amatā.
"Nacionālie uzņēmēji"
Diena ir iepazinusies ar vairākiem Privatizācijas aģentūrā (PA) tapušiem dokumentiem, vienā no tiem pretendentiem izvirzīta prasība, ka ne ar kādiem nosacījumiem kā ārvalstu investora biznesa partneri nedrīkst parādīties vietējie Latvijas pārstāvji. Citadeles pārdošanas gaitai sekojušie zina, ka pirmajā piedāvājumā kā Ripplewood partneri tika pieteikti vairāki Latvijas miljonāri, starp kuriem bija arī būvfirmas Moduls-Rīga padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Martinsons. Tas, ka Martinsons bijis pietuvināts Vienotībai un spējis valsts un pašvaldību iepirkumos rast kopsaucēju ar dažādu partiju pārstāvjiem, raisīja runas, ka aiz "nacionālajiem uzņēmējiem" Citadeles darījumā varētu slēpties politiķu intereses.
Atrunas par Latvijas partneru nepielaišanu tāpēc varētu uzskatīt kā labvēlību tieši Šefleram, kurš darījumā startēja bez "latviešiem", un mēģinājumu no Citadeles pircēju loka izstumt konkurējošus "starpniekus". Ekonomikas ministrs Dombrovskis trešdien izvēlējās neatbildēt uz Dienas nosūtīto jautājumu, vai viņš mudinājis PA sagatavotajā dokumentā šādu atrunu. PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns Dienai atzīst, ka visi aģentūras gatavotie ziņojumi saskaņoti ar EM un aktīva komunikācija bijusi arī ar ministra biroju, bet to, ka būtu izjutis spiedienu, noliedz. "Privatizācijas aģentūra ir tikai izpildītājs, mēs katru solīti saskaņojam ar valdību," uzsver Spridzāns.