Par politiskās zemestrīces ap
Latvijas Bankas prezidenta
ievēlēšanu iemesliem un
sekām ar Vienotības ilggadējo
politiķi, tagad vienkārši
erudītu politikas vērotāju
Arti Kamparu sarunājas
Agnese Margēviča.
Pagaidām nekas vēl neliek domāt, ka balsojums par Latvijas Bankas (LB) prezidentu varētu novest pie valdības krišanas tikai tādēļ vien, ka ZZS kopā ar trim opozīcijas partijām sola atbalstīt Altum vadītāju Reini Bērziņu, bet abi pārējie koalīcijas partneri Jaunā Vienotība (JV) un Progresīvie – esošo LB prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Par Nacionālās apvienības (NA) politisko taktiku un nosacījumiem valdības maiņas gadījumā un gatavojoties partijas politiski ekonomiskā piedāvājuma paplašināšanai NA iespējamo nākamo līderi Ilzi Indriksoni intervē Agnese Margēviča.
Par izaicinājumiem Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā, ASV vēstniecības diagnozi Latvijas korupcijai, jaunajām sankcijām pret Lembergu, lēmumu Martinsona lietā un to, cik daudz īsti Latvijā oligarhu, Agneses Margēvičas intervija ar tiesneša zvērestu nesen devušo eksprokuroru Juri Jurisu.
Par prezidenta lomu aiz iespējamā valdības restarta un politiskajām sekām visiem, ja nekas netiks mainīts, Agneses Margēvičas intervija ar Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputātu Didzi Šmitu.
Process ap to, kas turpmākos piecus gadus ieņems Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatu ar 160 000 eiro algu gadā, aizgājis tādos neceļos, ka kļūst par labu piemēru tam, kā notiek manipulācijas ar sabiedrisko domu.
Esat pamanījuši, kā Latvijas
informatīvajā telpā līdz nesenam
laikam konsekventi uzturētais
vēstījums, kas kara iznākumu
Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu
valsts drošību, to pamatoti
paceļot teju vai eksistenciāla apdraudējuma
līmenī, ar katru dienu sašaurinās?
Par to, vai ZZS būtu gatava solidāri upurēt kādu savu ministru, ja Evika Siliņa izlemtu par valdības restartu, un ar kādiem riskiem jārēķinās gan premjeres partijai, gan Progresīvajiem, Agneses Margēvičas intervija ar pieredzējušo ZZS Saeimas deputātu Augustu Brigmani.
Nervozitāte par to, ka dažiem
valdības ministriem drīz
nāksies mainīt nodarbošanos,
šonedēļ Saeimā un valdības
namā sasniedza jaunu pakāpi.
Ministru prezidente Evika
Siliņa (JV) sarunā ar koalīcijas partneriem
atklāti lietojusi vārdu salikumu "valdības
restarts", kas ZZS un Progresīvajiem bija licis
nostāties aizsardzības pozīcijās, Dienai
neformālās sarunās neslēpa lēmumu pieņemšanā tieši iesaistītie politiķi.
Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās
aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.
Agneses Margēvičas saruna ar Progresīvo līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu notiek otrdien vēl pirms Dienas intervijas publicēšanas ar Valsts prezidentu, kas dod skaidrus mājienus par briestošo nepieciešamību restartēt valdību. Šeit detalizēts ieskats, kā tas izskatās no koalīcijas "mazākā brāļa" viedokļa.
Mozaīkas gabaliņus, kas
pēdējās nedēļās signalizēja
par valdības koalīcijā
briestošajiem procesiem
un katrs pats par sevi
atsevišķi dažkārt palika bez
uzmanības, šodienas intervijā Dienai skaidrākā bildē kopā saliek Valsts prezidents
Edgars Rinkēvičs, atklāti pasakot, ka ar
premjeri Eviku Siliņu (JV) pārrunājis nepieciešamību pēc budžeta pieņemšanas vērtēt
ministru pienesumu.
Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas, ar politikas zinātāju Arti Kamparu sarunājas Agnese Margēviča.
Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakstīju, ka ne jau vienkārši par Donalda Trampa uzvaru šeit būs runa, runa būs par Vladimira Putina globālās koalīcijas uzvaru.
Par ceļvedi tiem, kuri naktī uz trešdienu sekos līdzi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, ko mums un Ukrainai nozīmēs republikāņa Donalda Trampa vai demokrātes Kamalas Harisas uzvara un kādas ir prognozes, vēlēšanu pašā priekšvakarā politologu Andi Kudoru izjautā Agnese Margēviča.
Reaģējot uz Dienas rakstu par to,
kā sakārtotas bēdīgi slavenā
Māra Martinsona kriminālās
problēmas ar apsūdzībām
nodokļu shēmošanā, Ģenerālprokuratūra (ĢP) teju pēc
nedēļu ilgām pārdomām pirmdien izplatīja
paziņojumu, kurā, pirmkārt, palaboja Dienu,
otrkārt, aizplīvuroti izvirza nepamatotus
pārmetumus Valsts ieņēmumu dienestam
(VID), bet treškārt un galvenokārt – bez kautrēšanās publiski aizstāv Martinsona izpestīšanu un apzināti sev nogriež ceļu uz apšaubāmā lēmuma atcelšanu.
Aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) lēmumu neierasties uz sarunu ar opozīcijā esošā Apvienotā saraksta (AS) frakciju Saeimā nevar nosaukt nekā citādi kā par muļķīgu kā no politiskā, tā no publiskās komunikācijas un tēla viedokļa.
Par to, kādus secinājumus
Rietumiem izdarīt no
Volodimira Zelenska
piedāvātā miera plāna,
kā uztvert ļaunuma parādi,
ko pie sevis BRICS valstu
samitā sapulcējis Vladimirs
Putins, un Čečenijas faktoru,
kas var sabrucināt Putina
kāršu namiņu, Krievijas
ekspertu Kārli Daukštu
intervē Agnese Margēviča.
Par NATO ģenerāļu kārtējiem
pesimistiskajiem vērtējumiem
Baltijas aizsardzības spējām,
brīdinājumu par Krievijas
armijas nezūdošo potenciālu
un to, cik grūti
vismodernākajiem
izlūkdienestiem nošķirt reālus
kodoldraudus no kodolblefa,
Agneses Margēvičas intervija
ar Austrumeiropas politikas
pētījumu centra direktoru
Māri Cepurīt.
Par to, vai Rīgas domes vēlēšanu kaislības var saasināt jau tā
problemātiskās attiecības
valdības koalīcijā, vai Ainārs
Šlesers panāks pretī revanšistiski noskaņotiem krievvalodīgajiem vēlētājiem vai arī
saglabās izredzes veidot
dažādākus pēcvēlēšanu
koalīcijas modeļus, politologu
Jāni Ikstenu intervē Agnese
Margēviča.
Par to, cik iemeslu demisijai jau ir sakrājis aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kāda aprēķina pēc premjere neprasa Progresīvo deleģēto ministru nomaiņu un cik ilgi izturēs Apvienotais saraksts, ar YouTube bloga Titava laboratorija veidotāju Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.
Par to, cik pamatoti Izraēlas un Palestīnas konflikts ielauzies mūsu iekšpolitiskajā dienaskārtībā, mūsu amatpersonu atbildību, neizglītotību un Krievijai noderīgajiem idiotiem Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu.
Pirms neilga laika ar nelielu ironiju rakstīdama par Progresīvo politiskā brieduma un vieduma trūkumu, iekuļoties katrā iespējamā problēmā, ko politiskā dienaskārtība tiem servē, patiesi nenojautu, ka tik drīz pie tā būs jāatgriežas, šoreiz jau veltot jautājumu valdības koalīcijas vecākajam brālim – cik pieļaujami politiski savtīgos nolūkos ir nereaģēt uz jaunākā koalīcijas partnera nepieļaujamu rīcību?
Par riskiem, ko rada Latvijas ieraušana FDD orķestrētajos krievu opozīcijas karos, par sarkanajiem karodziņiem, kas neizlēca, un par to, kā neitralizēt neērto situāciju ar Hodorkovski
Rīgas konferencē, Agneses Margēvičas saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības
centra direktoru Jāni Sārtu.
Izmeklēšanā par uzbrukumiem (gan fiziskiem, gan nomelnojošiem) tā dēvētajos Krievijas opozīcijas cilšu karos noticis būtisks pavērsiens, kam būtu jāpiespiež arī Latvijas izmeklētāji mainīt taktiku no visa noliegšanas un klusēšanas uz aktīvu patiesības noskaidrošanu, vai uzpirkšana un uzbrukumu organizēšana tiešām notikusi, arī iesaistot mūsu valstspiederīgos un uzpērkot policistus un prokurorus.
Var tikai apbrīnot aklumu un kurlumu, ar kādu to vai citu viedokli tautās laiž Progresīvie, ja burtiski nedēļu pēc pašu radikālajiem un tuvredzīgajiem publiskajiem izteikumiem par Izraēlas metodēm cīņā ar Tuvo Austrumu teroristiskajiem grupējumiem tie paši steidz kļūt par "to partiju, kuras kultūras ministre grib atņemt finansējumu privātajam muzejam ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņai".