VM skaidro, ka ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.
Ministrijas vērojumi liecinot, ka šobrīd ir sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to nevar pildīt savu primāro mērķi - savlaicīgi testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā.
Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem, uzskata VM. Līdz ar to pieņemts lēmums no šodienas apturēt brīvprātīgu pierakstīšanos uz Covid-19 testiem.
Speciālisti uzsver un atgādina - ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam ir nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs Covid-19 testa nepieciešamību.
Šonedēļ Rīgā tiks atvērti papildu Covid-19 testu veikšanas punkti, tādējādi cerot atslogot plūsmu pārējās testēšanas vietās, žurnālistiem piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Politiķe skaidroja, ka jaunajos testēšanas punktos tiks pierakstīti cilvēki, kuri uz testu tiks sūtīti ar ārsta nosūtījumu.
Tas ļaus līdztekus strādāt ar cilvēkiem, kuri jau bija veikuši pierakstus uz Covid-19 testiem bez ārsta norīkojuma tam.
Ministre skaidroja, ka ar lēmumu Covid-19 testiem pieteikties ar ārsta norīkojumu notiek atgriešanās situācijā, kas bijusi pavasarī. Atgriešanās pie šāda testēšanas algoritma notiek, izvērtējot testu veikšanas iespēju limitus.
"No pavasara, kad dienas testu jauda bija 2000, to pieaudzējām līdz 6000 diennaktī tagad. Bet cilvēkresursu kapacitāte nepārsniedz 4500 testu dienā," teica ministre. Viņa uzsvēra, ka 5000 testu skaits diennaktī Latvijai ir optimāls, savukārt ar naudas piešķīrumu vien testēšanas jaudas palielināt nevar, jo trūkst nevis finansējuma, bet darbaspēka.
Slimību profilakses un kontroles centram jau tikuši piešķirti līdzekļi kapacitātes stiprināšanai un jau notiek jaunu speciālistu rekrutēšana, skaidroja Vinķele.
Ministrijā norāda, ka Latvijā šobrīd veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks. Vadoties pēc ministrijas datiem par testēšanas apjomiem nedēļā no 5. līdz 11.oktobrim, Latvijā tika veikti 1421,8 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Vācijā - 1320, Lietuvā - 1367, Igaunijā - 1076, bet Somijā - 1382.
Ministrijas mērķis ir šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu jau no oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā.
Jaunā kārtība paredz - ja cilvēkam būs aizdomas par Covid-19 saslimšanu, vispirms viņam būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums.
Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot uz tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir izveidojušās garas gaidīšanas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.
Vienlaikus cilvēkiem, kas līdz šim ir pierakstījušies paši uz Covid-19 analīzēm un gaida rindā, testēšana tiks veikta pēc iepriekšējās kārtības un nav jāuztraucas, ka valsts apmaksātu testu vairs nesaņems.
Uz Covid-19 testiem tāpat kā līdz šim varēs nosūtīt arī ārstējošais ārsts, piemēram, ja tests nepieciešams pirms operācijas veikšanas. Plašu testēšanu turpinās veikt arī slimnīcās pie aizdomām par Covid-19 - ir simptomi vai epidemioloģiskie riski.
Jaunajai sistēmai uzsākot strādāt, VM sola kopā ar ģimenes ārstiem analizēt sistēmu, lai saprastu, cik efektīvi tā strādā un vai ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību.
"Vienlaikus rēķināmies, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto Covid-19 testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķagrupas," piebilda Strapcāne. Viņa skaidroja, ka mērķis nav mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk.
Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.
Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināts valsts apmaksāts plašs skrīnings ar siekalu testiem. Šo testēšanu organizēs Slimību profilakses un kontroles centrs konkrētās pašvaldībās, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citās vietās, kur būs aizdomas par Covid-19 izplatību. Tāpat epidemiologi varēs nozīmēt parasto testēšanu lielākām cilvēku grupām, lai nenoslogotu ģimenes ārstus. Pilns testēšanas algoritms pieejams SPKC mājas lapā. Rezultātā valsts nodrošinās plašu, savlaicīgu un mērķtiecīgu testēšanu.