Pašās oktobra beigās – 26. oktobrī – Konkurences padome (KP) un AS Liepājas autobusu parks (LAP) ir noslēguši administratīvo līgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu par KP lēmumu, ar kuru tika konstatēts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutos kartelis. Uzņēmums ir apņēmies atsaukt pieteikumu tiesā par apstrīdēto KP lēmumu, samaksāt piemēroto naudas sodu par dalību aizliegtā vienošanās, kā arī turpmāk izglītot darbiniekus par konkurences tiesību jautājumiem.
KP pārstāvji Dienai norādīja, ka iniciatīvu noslēgt administratīvo līgumu izteica LAP, izmantojot Administratīvā procesa likuma 63.1. pantā noteiktās privātpersonas tiesības ierosināt administratīvā līguma noslēgšanu. Šāgada 5. janvārī KP pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja LAP, SIA Latvijas Sabiedriskais autobuss un AS Nordeka aizliegtu vienošanos VSIA Autotransporta direkcija organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem re ģionālas nozīmes maršrutos uz desmit gadiem. Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 1 974 923,81 eiro apmērā. Tostarp LAP tika piemērots naudas sods 862 732,98 eiro apmērā.
Sākotnēji LAP noraidīja KP pārmetumus un februāra beigās pat vērsās ar sūdzību tiesā, taču, kā norāda KP, augustā LAP izteicis lūgumu KP par administratīvā līguma noslēgšanu, pēc kā tika veiktas pārrunas par administratīvā līguma noteikumiem un līgums noslēgts.
Uz jautājumu, kāpēc administratīvā līguma slēgšanas ietvaros nav mainīts LAP piespriestā naudas soda apjoms, KP pārstāvji norādīja: "Iniciators LAP iesniedza administratīvā līguma projektu, kurā netika paredzēts naudas sodas samazinājums, bet tika lūgta naudas soda sadalīšana maksājumos, par ko tika panākta vienošanās."
KP pārstāvji arī skaidro, ka administratīvā līguma noslēgšanu paredz Valsts pārvaldes iekārtas likums nolūkā nodrošināt valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi (12. panta 1. daļas 2. punkts). Viens no gadījumiem, kad tiek slēgts administratīvais līgums, ir – lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu (80. panta 1. daļas 1. punkts). Tieslietu ministrija izstrādājusi vadlīnijas Administratīvo līgumu slēgšana. "Atbilstoši normatīvajiem aktiem un šīm vadlīnijām tika noslēgts konkrētais administratīvais līgums. Šāda veida administratīvā līguma slēgšana atbilst KP praksei, lai izbeigtu tiesas procesus," norādīja KP pārstāvji, piebilstot, ka atbilstoši Administratīvā procesa likumam, Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Tieslietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām Administratīvo līgumu slēgšana jebkurš var izmantot tiesības ierosināt slēgt administratīvo līgumu, lai izbeigtu tiesas procesu.
"Lai veicinātu administratīvā procesa efektivitāti, procesuālo ekonomiju un atrisinātu pastāvošo tiesisko strīdu ar konkrētai situācijai piemērotākajiem līdzekļiem, neskatoties uz atšķirīgu pušu viedokli administratīvā lietā Nr. A43002623, puses uzskata par iespējamu un lietderīgu vienoties par administratīvā līguma noslēgšanu," teikts līgumā.
Minētā KP pozīcija acīmredzami iezīmē skaidru iestādes nostāju, ka jebkurš sodītais uzņēmums var vērsties iestādē un vienoties par administratīvā līguma noslēgšanu, piedāvājot savus izlīguma nosacījumus.