Tam nepiekrīt nedz Jauno ārstu asociācija, kas apvieno ārstus rezidentus, nedz mediķu arodbiedrība, uzskatot, ka minimālās mēnešalgas likmes pieaugums par 20% ir jāattiecina uz visām ārstniecības personām, kā to nosaka likums. Gan Latvijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrības (LVASDA) vadītājs Valdis Keris, gan Jauno ārstu asociācijas biedrs Artūrs Šilovs uzsver, ka priekšlikums ir nepieņemams un vērsts uz to, lai nozari sašķeltu.
Savukārt veselības ministre norāda, ka situācijā, kad nav iespējams algu palielinājumam saņemt prasītos 120 miljonus eiro, primāri algas ir palielināmas tiem, kas saņem vismazāk. Īpaši tāpēc, ka zemo algu dēļ 25% rezidentu plāno savu profesionālo darbību turpināt ārpus Latvijas, tas nozīmē, ka ārstu trūkums tikai saasināsies. Līdz ar to rezidentu zemākā mēnešalgas likme no pašreizējiem 950 eiro varētu pieaugt līdz 1140 eiro 2020. gadā. Pārējiem mediķiem algu pieaugums par 10% nozīmētu, ka ārstniecības personai ar 1. amata kvalifikācijas kategoriju tā pieaugs no 1079 eiro 2019. gadā līdz 1187 eiro 2020. gadā, bet ārstniecības personai ar 6. amata kvalifikācijas kategoriju zemākā mēnešalgas likme pieaugs no 524 eiro līdz 576 eiro.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 14. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
kolhoza galvenais grāmatvedis
Viņķele jau sākumā ieņēma
bez šaubām